Belfāstietis Džordžs Ivans Morisons zināmā mērā uzskatāms par īru mūzikas “balto zvirbuli” – šķiet, nevienam citam Van Morisona novadniekam nav tik veiksmīgi izdevies izpaust sevi tik dažādos mūzikas žanros, sākot ar sadarbības projektiem ar īru tautas mūzikas “zelta fondu” kolektīvu “The Chieftains” un beidzot ar mūziķa jaunāko veikumu ‘Pay The Devil’, kurā galvenokārt atrodama kantrīmūzika savā labākajā veidolā.

Uzreiz jau jāpiebilst, ka ‘Pay The Devil’ patiesībā ir kaverversiju albums – šeit atrodamas, piemēram, Henka Viljamsa (‘Your Cheatin` Heart’), Klerensa Viljamsa (‘My Bucket`s Got A Hole In It’), Billija Volesa (‘Back Street Affair’), Bila Andersona (‘Once A Day’) un citu blūza un kantrī klasiķu opusi, kuru izpildījumā Morisons ir spējis vienlaikus iedvest pagājušā gadsimta sešdesmito gadu Amerikas Savienoto valstu prērijas skanējumu, taču tajā pašā laikā liela daļa diska skaņdarbu vienlīdz gaumīgi varētu iederēties arī kādā Belfāstas krogū.

Platē muzikālā ziņā dominē slaida ģitāra, vienkārša, trīs nošu basa partija, taisni kantrīroka ritmi, vietumis ļaujot “starp rindām” sajust arī vieglas stīgu partijas, kas “sadziedas” ar vientuļu vijoli un elegantu klavieru spēli. Protams, visu minēto savstarpēji vieno Van Morisona “krīdensiskais” vokāls, liekot nereti brīnīties, kā gan kāds Ziemeļīrijas drēgnumā dzimis mūziķis varējis savā balsī iemiesot tik daudz brīvības un ugunīguma.

Diskā tāpat atrodami arī trīs Morisona oriģināldarbi – blūza noskaņās veidotais ‘Playhouse’, ‘This Has Got To Stop’, kas ir vistipiskākā deju plača melodija un prātā atsauc filmas par mežonīgajiem rietumiem, konkrētāk – galveno varoņu ikvakara izklaides vietējā pilsētiņas “salonā”, kā arī, protams, diska tituldziesma, kas jau vairāk pieskaras soulmūzikas nervam un ir uzskatāma par vienu no veiksmīgākajām plates balādēm.

Tas viss kopumā veido plati, par kuru var jūsmot ikviens īstens kantrī, blūza un soulmūzikas cienītājs – albuma nepilnajās 50 minūtēs un 15 skaņdarbos ir gana skumju, kuru centrālais avots nepārprotami ir Morisona izjustais vokāls, gana kvalitātes un, protams, pietiekošs skaits melodiju, kuru pavadījumā izdejoties kā “senās dienās”. Katrā ziņā pēc ‘Pay The Devil’ ilgāku laiku nerodas vēlēšanās ieslēgt “Latvijas Radio 2” un šajā gadījumā to var uzskatīt par kvalitātes zīmi.

Noklausies:

‘There Stands The Glass’
[audio:VanMorrison_ThereStandsTheGlass.mp3]

‘Playhouse’
[audio:VanMorrison_Playhouse.mp3]

‘What Am I Living For’
[audio:VanMorrison_WhatAmILivingFor.mp3]