Tas, kas sākās kā draudzīga kopā paspēlēšana nu ir rezultējies daudzkārtējās “Grammy” balvas ieguvējas Noras Džounsas jaunā projekta “The Little Willies” debijas albumā.
“The Little Willies” darbības sākumu nudien iezīmē nejaušība – 2003.gadā jauni amerikāņu mūziķi prieka pēc sapulcējās uz vienu koncertu kādā Ņujorkas klubā, neveidojot nekādus nākotnes plānus, bet vienkārši, “jam session” stilā pavadot vakaru. Saprazdami, ka visus viņus vieno neviltota mīlestība pret kantrī, mūziķi izlēma nešķirties, bet turpināt sadarbību, kuras pirmais un, jāteic – pavisam negaidītais auglis ir apvienības “The Little Willies” paštitulētais debijas albums.
Kvinteta “The Little Willies” nosaukums izvēlēts par godu kantrīmūzikas leģendai Villijam Nelsonam un tajā darbojas Lī Aleksanders (bass), Džims Kempilongo (elektriskā ģitāra), Dens Rīzers (bungas), Ričards Džulians (ģitāra, balss) un, protams, arī Nora Džounsa (balss). Taču Villija Nelsona vārds jāpiesauc ne vien albuma nosaukuma, bet arī tā satura sakarā – ‘The Little Willies’ 13 dziesmu klāstā atrodamas vien četras grupas dalībnieku oriģinālkompozīcijas, pārējo diska vietu atvēlot jau minētā Villija Nelsona (‘I Gotta Get Drunk’, ‘Night Life’), Krisa Kristofersona (‘Best Of All Possible Words’), Henka Viljamsa (‘I`ll Never Get Out Of This World Alive’) un citu blūza un kantrī meistaru garadarbiem.
No šāda skatu punkta raugoties ‘The Little Willies’ varētu būt savdabīga kantrī izlase vai tā sauktais “tribute” disks, taču ja vien nav vēlēšanās vilties šo versiju saturā, būtu krietni vien ieteicamāk savas ilgas un iztēli nedaudz pieklusināt. Teju vai vienīgā epizode diskā, kur “The Little Willies” piedāvātā “versija par tēmu” var tikt uztverta teju vai vienā līmenī kā oriģināls, ir Noras Džonsas izpildītais ‘Love Me’, kura spēja atsaukt atmiņā reiz bērnībā vinila platē dzirdēto šīs dziesmas versiju “karaļa” Elvisa Preslija izpildījumā ir vismaz krietnas atzinības vērta. Pārējais albums piedāvā, konkrēti izsakoties, tradicionālu kantrīmūziku ar vietumis samanāmiem blūza vai soulmūzikas elementiem, kas nekādā ziņā nav pārmetums vai verdikts, taču par ko īpašu un nedzirdētu šo savienojumu nu nekādīgi nenosauksi.
Taču, palūkojoties uz albuma materiālu no otras puses un neaizmirstot, kā tad īsti “The Little Willies” uzsāka savu darbību, top skaidrs, ka šeit nu ir viens tipisks “patīk/nepatīk” tipa ieraksts, kas pilnīgi noteikti iepriecinās vienlaikus gan visus Noras Džounsas, gan arī neizlepušus kantrīmūzikas cienītājus. Un, būsim godīgi – kam gan interesē jaunrades trūkums vai mūzikas kritiķu iecienītā skrupulozā albuma satura analīze un pārmetumi par neskaidru diska koncepciju, ja ‘The Little Willies’ katrā savā notī arī pēc atkārtotām klausīšanās reizēm pierāda savu perfektu atbilstību eleganta vēlas brīvdienu pēcpusdienas ieraksta kategorijai. Un nekam vairāk.
Noklausies:
‘Roly Poly’
‘Love Me’
‘Best Of All Possible Worlds’