“Sikspārņu karalis”, smagā roka vectētiņš jeb vienkārši Ozijs, tuvojoties gada izskaņai, ir nolēmis arī ar savu vārdu papildināt populārāko cd – dāvanu klāstu, tikai, visticamāk, pašam nenojaušot, kādā ziņā.
Nebūs šeit stāsta par sasodīto Ziemassvētku komercializēšanos (būs jāsāk klausīt Kamerona Krova padomam filmā “Almost Famous” – tie jāsvin septembrī), eglītes burtisku dedzināšanu svētku priekšvakarā, fonā skanot Ozija Osborna jaunākajai platei. Jo, diemžēl vai par laimi – to katram pašam beigās izlemt, jaunākais Ozija veikums, kaverversiju albums ‘Under Cover’, var izrādīties tieši ļoti atzīstama Ziemassvētku mūzika, it īpaši, ja neesat liels mūziķa fans, bet aizbildinieties tikai ar goda un cieņas apliecinājumiem vecā vīra virzienā par viņa senu dienu veikumiem.
Konkrētāk izsakoties, ‘Under Cover’ nav tipisks Ozija Osborna albums, to pat negribētos nosaukt par albumu šī vārda klasiskā izpratnē, jo paša Ozija “pienesums” vai pievienotā vērtība izlases oriģināliem ir zem lielas jautājuma zīmes, konkrētāk – tās praktiski nav. Šeit vecuma (narkotiku) sagrauztais, bet allaž jautrā prātā esošais Ozijs ir nācis klajā ar dziesmu izlasi, kuras vecajam vīram vislabprātāk tīk dziedāt, piemēram, dušā, mazgājot traukus, izlaižot suni pastaigāties vai arī lamājot stulbos kaimiņus. Ja mēģināsiet uztvert ‘Under Cover’ kaut par kripatiņu nopietnāk, jūs riskējat smagi vilties.
Diskā atrodamais kaverversiju klāsts ir gana bagāts un, kas pats svarīgākais, gluži tīkama būtu arī šāda paša satura oriģinālversiju izlase. Tā, piemēram, īpašu Ozija uzmanību izpelnījies Lenons, no kura tikušas aizlienētas divas melodijas – sapņainais ‘Woman’, kas Osborna izpildījumā ieguvis, teiksim, absolūti atšķirīgu izskatu (pretēji oriģinālam, liekot dziesmā apdziedātājai “sievietei” izklausīties pēc smagsvara čempiones boksā), kā arī ‘Working Class Hero’, kurā, šķiet, divreiz atrodamos vārdus “fucking” Ozijs izdzied īpaši sulīgi. Pazīstami taču! Tāpat vērā ņemamas ir mūziķa versijas par Artūra Brauna ‘Fire’ – dziesmas pazinēji, šķiet, jau var mēģināt iztēloties, cik ļoti eleganti Ozija versijā varētu izklausīties tās ievada izkliedziens “I am the God of hellfire”!
‘Under Cover’ savā dziļākajā būtībā ir ne vairāk un ne mazāk kā dažnedažādu dziesmu ieskaņojums “a-la” Ozija gaumē. Roks ir kļuvis par smago roku, pops ir kļuvis – miniet nu! – par smago roku, vienīgi Ozija bremzētā dziedāšanas maniere ir palikusi vecā. Es tiešām ceru, ka autors neņems ļaunā, taču viņa šīgada nogales izdevums pretendē uz vissirsnīgākā un patiesi smieklīgākā gada albuma statusu. Lai dzīvo sveiks!
Noklausies:
‘In My Life’
[audio:OzzyOsbourne_InMyLife.mp3]
‘Woman’
[audio:OzzyOsbourne_Woman.mp3]
‘Fire’
[audio:OzzyOsbourne_Fire.mp3]
‘Sunshine Of Your Love’
[audio:OzzyOsbourne_SunshineOfYourLove.mp3]
‘Working Class Hero’
[audio:OzzyOsbourne_WorkingClassHero.mp3]
Pilns dziesmu saraksts (iekavās norādīti dziesmu oriģinālversiju autori):
1. Rocky Mountain Way (Džo Volšs)
2. In My Life (“The Beatles”)
3. Mississippi Queen (“Mountain”)
4. Go Now (“The Moody Blues”)
5. Woman (Džons Lenons)
6. 21st Century Schizoid Man (“King Crimson”)
7. All The Young Dudes (“Mott the Hoople”)
8. For What It’s Worth (“Buffalo Springfield”)
9. Good Times (Ēriks Bērdons)
10. Sunshine Of Your Love (“Cream”)
11. Fire (Artūrs Brauns)
12. Working Class Hero (Džons Lenons)
13. Sympathy For The Devil (“The Rolling Stones”)