Otrais Glāsgovas kvarteta veikums ap sevi, paredzu, uzreiz nesacels tikpat milzīgu furoru kā puišu debijas plate, tomēr, atšķirībā no tās, ‘You Could Have…’ piemīt mazāks saturiskais, lielāks hītu potenciāls.

Kā zināms, ir grupas, kas ir pilnīgi izteiktas studijas apvienības – tur jūtas kā mājās un tas arī spilgti dzirdams viņu albumos, kas ir dzīvi un atraisīti, kamēr grupa uz skatuves tikai ar pūlēm spēj noturēt to vitalitāti, kas dzīvo viņu mūzikā. Šis stāsts varbūt arī nav par “Franz Ferdinand”, taču grupas otrais ieraksts ‘You Could Have It So Much Better’ vēl vairāk apliecina grupas jau agrāk koncertos novēroto vēlmi kļūt par tipisku “dzīvo” grupu.

Ja šī ieraksta priekšgājējs – 2004.gada sākumā klajā nākušais grupas paštitulētais debijas albums sevī ietvēra gana dažādus muzikālos spektrus un pat vienas dziesmas ietvaros bija iespējams saklausīt dažādus stilus un spēles manieres (atceramies kaut vai slaveno ‘Take Me Out’), tad jaunākajā grupas veikumā lielākā daļa skaņdarbu veidoti pēc absolūti identiska šablona un tajos iekodēta viena vienīga zints – novest tā klausītāju pēc iespējas lielākā spēku izsīkumā, rokas un kājas pa gaisu mētājot lecot pa deju placi. Tomēr gribot negribot šo – centrālo diska “nervu” nevar nosaukt par sliktu raksturīpašību, lai arī tās klātbūtni, domājams, izjutīs ikviens albuma klausītājs, kas visupirms gaidīs nedaudz himniskākus, grupas debijas ierakstam raksturīgākus vārsmojumus.

Disku atklāj panciskais un trakulīgām, asām ģitārām cauraustais ‘The Fallen’, kas pirmajā brīdī pat ļoti iepatīkas, taču albuma gaitā kļūst skaidrs, ka galvenais iemesls šai patikai ir tikai tāds, ka dziesma ir ievietota albumā pirms neskaitāmām savām līdziniecēm un tāpēc visvairāk palikusi prātā, albumam atskaņotājā griežoties nākamās reizes. Tomēr runājot par dziesmas saturu, tas kaldināts ļoti tipiskā “Franz Ferdinand” manierē, tomēr cauri tai jūtamā 70.gadu psihodēlijas pieskaņa ir tā, kas parūpējas par dziesmas noturīgumu.

Otrā vietā albumā ierindots tā pirmais singls – pseido-diskoroks ‘Do You Want To’, kam prognozējami patiešām lieli panākumi – dziesmas pavadījumā nudien ir grūti savaldīt savas kājas no vēlmes sist līdzi ritmu. Sekojošais ‘This Boy’ paslīd gar ausīm nemanīts, varbūt tāpēc, ka ritma ziņā ir ļoti līdzīgs ‘Do You Want To’, tomēr ausi atkal piesaistīt albumam izdodas jau nedaudz rāmākajai ‘Walk Away’ melodijai, kurā “Franz Ferdinand” solists Alekss Kapranoss pirmoreiz ierakstā atkal jau izklausās pēc Moriseja numur divi un tas, gluži kā oriģināls, spēj savaldzināt gana.

Nākamie trīs opusi lielākā vai mazākā mērā atgādina disku ievadījušo ‘The Fallen’ un, lai kā arī gribētos, tomēr grūti izdalīt kādas atsevišķas, katram īpaši piemītošas iezīmes. Pārsteidz ‘Eleanor Put Your Boots On’, kurā “Franz Ferdinand” nudien izklausās pēc “The Shins” un tīri labi varētu būt kāds grupas pirmajā albumā neiekļuvis skaņdarbs. Nākamo un, diemžēl jāteic – arī pēdējoreiz albums uzmanību piesaista tā priekšpēdējā skaņdarba ‘Fade Together’ skanējuma laikā, kur – dīvaini vai arī nē, bet konstatējamas atklātas “The Beatles” daiļrades ietekmes. Jautāsiet – kā gan tas varētu izklausīties? Sasodīti lieliski!

Lai arī šībrīža “FF”mūzikas baudīšanas procesā smadzenes jāpiepūlē mazāk nekā līdz šim, tomēr ‘You Could Have It So Much Better’ ir tikusi galā ar grūto “otrā albuma” problēmu un atspoguļo grupu savā vēl raupjajā esībā, ceļā uz zvaigznēm.

Noklausies:

‘The Fallen’
[audio:FranzFerdinand_TheFallen.mp3]

‘Do You Want To’
[audio:FranzFerdinand_DoYouWantTo.mp3]

‘Walk Away’
[audio:FranzFerdinand_WalkAway.mp3]

‘Eleanor Put Your Boots On’
[audio:FranzFerdinand_EleanorPutYourBootsOn.mp3]

‘Fade Together’
[audio:FranzFerdinand_FadeTogether.mp3]