Kurš gan varēja pirms gadiem 40 paredzēt, ka tie paši trakuļi, kas koncertos uzstājās ar Lielbritānijas karoga krāsu cilindriem un rādīja mēles visiem, kas gāja un negāja pie sirds, tālajā 2005.gadā pēc astoņu gadu pārtraukuma (1997., ‘Bridges To Babylon’) nāks klajā ar savu 25.albumu, kurā, par spīti saviem sešdesmit-ar-kapeikām, izklausīsies teju vai tikpat dusmīgi un rokenrol-iskas spītības pilni!
Ironiski, bet gandrīz precīzi pirms 40 gadiem saules gaismu ieraudzīja “Rolling Stones” albums ‘Out Of Our Heads’ un, līdz ar to – arī, piemēram, tāds grupas kontekstā absolūti neaizmirstams skaņdarbs kā ‘(I Can`t Get No) Satisfaction’. Vai mēģināt abus albumus nolikt blakus un vilkt vairāk nekā 40 daiļrades gadu kopsavilkumu? Labāk ne. Nav nepieciešams grāds muzikoloģijā, lai apjaustu, ka ‘A Bigger Bang’ nav ne tuvu labākais grupas ieraksts, tāpat pietiek pat ar loģisko domāšanu, lai secinātu, ka grupas dalībnieki, kas uz diska vāciņa (par laimi) nofotografēti pusēnā, aiztaupot pārdomas par veco kungu trakulību ietekmi uz viņu veselību, jaunāki nekļūst. Kā tur bija – “If you think that Mick Jagger will still be doing the whole rock star thing at age fifty, well, then, you are sorely, sorely mistaken.”. Tā vien šķiet, ka Kamerons Krovs savā episkajā kinolentē “Almost Famous” ir visperfektāk noraksturojis domas, kas rosās prātā, klausoties dažām elegantām balādēm izrotāto, grupai tomēr pietiekami raksturīgo ‘A Bigger Bang’. 32 gadus pirms fakta.
Un tomēr. Par spīti grumbām un seru tituliem, “Rolling Stones” jorpojām nesajaucami atgādina par savām zelta dienām. Pat ierakstā, kas pat teorētiski ir visai tālu no tām. Negaidiet ‘Fourty Licks’, vislabāk negaidiet neko un, iespējams, būsiet pārsteigti. Albumu īsti “stouniskā” garā ieskandina ‘Rough Justice’ – viens no plates labākajiem skaņdarbiem, kur gan Džegera balsī vietumis ieskanas tāda vecišķāka nots, tomēr vīrs turas godam un, nedaudz vizualizējot, tieši šī skaņdarba laikā koncertos “pats Sers” varētu mēli kratot skraidīt pa skatuves malu, vicinot rokas pa gaisu un uzvedoties…nu… būtībā tieši tā, kā viņam vislabāk arī sanāk! Turpinājumā – nedaudz liriskākais “autobraucēju hīts” ‘Let Me Down Slow’ – rindu “(..)and your smile got a twist/you`re looking so hard-core” laikā ticība faktam, ka disks varētu būt labākais, ko “stouni” laiduši klajā pēdējā divdesmitgadē, arvien vairāk nodarbina tavu prātu.
Diemžēl jau ar trešo no diska sešpadsmit skaņdarbiem tiek ieskicēts plates galvenais “klupšanas akmens” – dažas dziesmas, kuras vienkārši…ir par daudz. To vidū jau pieminētais ‘It Won`t Take Long’, kuras piedziedājumā skanošais “(..) it won`t take long to forget you…”, uz trīs akordiem būvētā pavadījuma stutēts, apbrīnojami veiksmīgi atbilst dziesmas būtībai. Vēl pie “aizmirstulītēm” jāpiemin psihodēliskais, taču absolūti neko neizsakošais ‘She Saw Me Coming’, grupas pagātnes kontekstā pasmaidīt liek ‘Biggest Mistake’ – vienkāršs, sirdi plosošs kantrī, kas tuvāko mēnešu laikā varētu pat piesaistīt šīs mūzikas lielākā tirgus – ASV uzmanību, tomēr salīdzinājumā ar ‘This Place Is Empty’ tipiski “bekstrītbojisko” ievadu, kuru glābj vien Kīta dziedājums, tas krietni veiksmīgāk iekļaujas plates kopainā.
Albumu “uz ceļa” atved vesela lielisku “topošo hītu” plejāde, sākot ar ‘Oh No Not You Again’, kurš kalpo par perfektu karsta rokenrola paraugstundu, savukārt sekojošā ‘Dangerous Beauty’ ritma zīmējums tā vien prasās piesaukt ‘Start Me Up’ laika “stounus”. ‘Laugh, I Nearly Died’ pirmajā brīdī ne ar ko “neizlec” savā vienkāršībā, taču parādoties sintezatoru vieglajām fona pasāžām, Mika rindas par putojošiem šampaniešiem un atvadām, kulminējot ironiskā iespurcienā “(..)laugh, i nearly died” izveido ideālu kopainu, kas vainagojas vienā no “Rolling Stones” skaistākajām balādēm pēdējo gadu laikā. Kaut ko līdzīgu arī var attiecināt uz disku kopumā, kuru varbūt vēl labāku būtu darījusi tā neliela saīsināšana, taču fakts, ka beidzot, beidzot pie visiem “Rolling Stones” faniem ir nonācis tik ilgi gaidītais pierādījums, ka viņu elki vēl ir ne tikai dzīvi, bet labā muzikāla formā, ir neapstrīdams.
Noklausies: ‘Rough Justice’, ‘Rain Fall Down’, ‘Streets Of Love’, ‘Oh No Not You Again’