Pēc 15 gadus ieturēta “instrumentālā perioda” (kopš 1975.gada ‘Another Green World’) ambient mūzikas vectētiņš Braiens Īno atgriežas ar albumu, kura apbrīnojamā īpašība izklausīties pēc ieraksta, kas atrasts nejauši aizkritis aiz plaukta, kur nogulējis kādus padsmit gadus, piesola tam vietu gada noslēguma vērtīgāko ierakstu tabulās.

Pirmais pārsteigums jaunā, Īno solokarjeras, šķiet, 13 albuma sakarā savu klausītāju sasniedz jau tā pirmajās taktīs – Braiens Īno joprojām dzied! Kādreizējais “Roxy Music” taustiņinstrumentālists, kura vārds pēdējo gadu desmitu laikā kļuvis par sava veida sinonīmu ambient stilistikai mūzikas pasaulē, savos visnotaļ cienījamos 57 gados atļāvies izveidot ierakstu, kurā apvienotas abi Īno rokraksti – šeit 11 izteikti balādiskās kompozīcijās mākslinieka nesajaucamais un gadu gaitā līdz absolūtam perfekcionismam noslīpētais “elektroniķa” pieskāriens mijas ar Īno meditatīvo tembru, kurš vietumis arī kļuvis par elektronisku manipulāciju upuri (‘And Then So Clear’, Passing Over’, ‘Bottomliners’).

Ikkatras ‘Another Day On Earth’ kompozīcijas saturs ir matemātiski pamatojams un nav iespējams piesieties albuma skanējumam – Īno pārāk perfekti pārzina savu arodu, lai atļautos lieki un vieglprātīgi mētāties ar notīm. Iebildumus brīžiem izraisa vokāla partijas, bet tas jau ir gaumes jautājums – Īno kontekstā allaž ir nepieciešams definēt savu nostāju šā mūziķa daiļrades jautājumā. Būdams vairāk “instrumentālā Īno” cienītājs, iesaku pievērst uzmanību, piemēram, apburošajai stīgu/sintezatoru pasāžai ‘How Many Worlds’ vidusdaļā – nedaudz atgādina ‘If That`s What You Need’ galveno tēmu no “Genesis” pēdējā veikuma; savukārt albuma otrais skaņdarbs ‘And Then So Clear’ bez elektroniski pārveidotās Īno vokāla partijas (kas pati par sevi, tomēr atkal jau jāatzīst, ir nevainojama) pārtaptu izteiktā Īno un Daniela Lenuā sadarbības laika, konkrētāk – 1983.gada albuma ‘Apollo’ noskaņu cauraustā skaņdarbā, atsaucot atmiņā ‘An Ending (Ascent)’.

Kamēr albums nepārprotami kulminē galvenokārt tā mierīgākajos brīžos, ‘Another Day On Earth’ ir lieliska un ilgi cerēta atgriešanās, kurā Braiens Īno varbūt pārlieku cenšas kļūt “meinstrīmisks” (ko cilvēkam viņa statusā absolūti nevajadzētu, manuprāt), tomēr ne brīdi nezaudējot savu šarmu, skaņas dziļumu un dzīvīgumu, un pārējās neskaitāmās un dziļi individuālās iezīmes, ar kurām katram no mums prātā palicis viens no pēdējo gadu desmitu slavenākajiem mūzikas ģēnijiem.

Noklausies:

‘This’
[audio:BrianEno_This.mp3]

‘And Then So Clear’
[audio:BrianEno_AndThenSoClear.mp3]

‘How Many Worlds’
[audio:BrianEno_HowManyWorlds.mp3]