Britu folkpopa duets „Turin Brakes” pēc savas skaļās, „Mercury” balvai nominētās 2001.gada debijas ‘The Optimist LP’ un tam sekojošā, finansiāli ļoti veiksmīgā 2003.gada ‘Ether Song’, kura centrālais hīts ‘Pain Killer’, šķiet, joprojām nav zaudējis savu harizmu, nule ir atgriezies ar trešo un jaunāko grupas veikumu, apkopojot sevī pa druskai no abos tā priekšgājējos dzirdētā.

Gan albuma pirmais radiosingls ‘Fishing For A Dream’, gan lielākā daļa nepilnu 50 minūšu ilgās 12 opusu plates skaņdarbu liecina par jūtamu atgriešanos pie alt.country mūzikas scēnas izteiksmes līdzekļu izmantošanas. Tiesa, albumu ievadošais ‘They Can`t Buy The Sunshine’ iesākas ar visklišejiskāko no iespējamajiem kantrī slaida ģitāras solopartijām, taču piedziedājuma lipīgā un vienkāršā melodija ļauj ātri aizmirst neveiklo ievadu. Turpinājumā ‘Red Moon’ jau izklausās pēc „Radiohead” Toma Jorka, kurš Krisa Mārtina ģitāras pavadījumā mēģina izveidot interesantu kaverversiju kādai „Doves” dziesmai – interesants piegājiens, taču nedaudz neērta realizācija. Ne par velti minētais skaņdarbs atklāti „lec ārā” no albuma kopskaņas.

‘Forever’ jau iezīmē pirmās „Turin Brakes” puišu atsauces uz ‘The Optimist LP’ laika daiļradi – grūti atrast vēl laiskāku un pavasarīgāku mīlas balādi. Lai arī pirmajā brīdī rodas vēlme sekojošo ‘Asleep With The Fireflies’ pieskaitīt jau pieminētā „alternative country” ne īpaši veiksmīgam izmantojumam, tas piedziedājumā pavadījumā knapi jaušamo disko ritmu pulsāciju nostāda dziesmas priekšplānā, izveidojot vienu no plates dejojamākajiem skaņdarbiem.

Līdzīgā stilā turpinot visa albuma garumā, kā ‘JackInABox’ kopsaucēju var minēt nostāšanos pa vidu starp ne sevišķi aizraujošu kantrī-poproku (ne-aizrautīguma ziņā spilgtākais piemērs, šķiet, ir ‘Building Wraps Round Me’, kā arī albuma titulskaņdarbs), sparīgām indī-popa rīmēm (‘Red Moon’, ‘Over And Over’) un duetam tik raksturīgajām, akustikā bāzētajām balādēm (‘Forever’, ‘Fishing For A Dream’, ‘Above The Clouds’, ‘Come And Go’), kas arī, kā skaidri jaušams „Turin Brakes” līdzšinējā daiļradē, ir grupas pateicīgākā kreatīvā sfēra. Taču nespēja nolemt – atkārtoties un radīt vēl vienu grupas debijas plates versiju vai tomēr mēģināt sevi pierādīt indīroka lauciņā, kā to varēja paredzēt pēc 2003.gada ‘Ether Song’, ir izveidojusi vārda vistiešākajā nozīmē viduvēju ierakstu, taču ne kvalitātes, bet gan satura ziņā. Dodot albumam laiku, tas spēj atklāt gana aizraujošus savus apvāršņus, jo īpaši neizmērojamo plates relaksācijas potenciālu, taču laikam jau jāatgādina, ka ne vienmēr vidusceļš ir tas zeltītais.

Noklausies: ‘Forever’, ‘Fishing For A Dream’, ‘Come And Go’