Freda Dīkina un Nika Frenglena psihodēliski-elektroniski-ambientā dueta jaunākā devuma raksturošanai gribot negribot nākas izmantot izteikti „narkotiskus” salīdzinājumus un frāzes, jo Britānijas viens no pēdējo gadu ekscentriskākajiem vārdiem mūzikā, šķiet, kaldināts lieliskākajās „puķu bērnu” tradīcijās.

Kas pirmajā brīdī varētu šķist kā monotons un neattīstošs fona ieraksts, kura perfektākā „dzīvesvieta” varētu būt kāds gana stilīgs tv modes raidījums, ar katru tā atskaņošanas reizi zaudē daļu no tā sākotnējā „it kā” stīvuma, iluzorās bezsakarības, kļūstot par aizraujošu un izteikti konceptuālu dažādu mūzikas stilu izlasi, kuru „krāsu gammu izgaršo klausītāja prāts”. Galvenais iemesls šādai simboliskai transformācijai ir ziņa, ka albums praktiski simtprocentīgi uzbūvēts no dažādu dziesmu fragmentiem, kurus „Lemonjelly” puiši esot vienkārši izvēlējušies no savā ierakstu kolekcijā pārstāvēto mākslinieku albumiem. Katra skaņdarba nosaukuma sākumā uzrādītais gada skaitlis liecina par konkrētajā opusā atrodamo semplu izcelsmes gadu, automātiski izskaidrojot ari albuma formulējumu un ļaujot arī izprast ierakstu ievadošā ‘It Was’ simbolismu, kur kāds vīrs mēģina atcerēties gada skaitli, tā arī netiekot tālāk par „It was 19…”.

‘`64-`95’, atšķirībā no tā abiem priekšgājējiem – galvenokārt dzīvespriecīgās un vasarīgās „downtempo” deju noskaņās veidotās dueta debijas plates – 3EP apkopojuma ‘Lemonjelly.ky’ (spilgtākie piemēri: ‘His Majesty King Raam’ un ‘A Tune For Jack’) un nedaudz straujākajā, drum&bass un džezroka atsauces izmantojušā ‘Lost Horizons’ (‘Nice Weather For Ducks’, ‘Return To Patagonia’), ir daudzšķautņaināks, līdzšinējam apvienības „izmantotās literatūras” sarakstam (“Boards of Canada”, “Zero 7”, “Air”, “Daft Punk” u.c.) pievienojot arī “The Go! Team”, “The Orb”, “Groove Armada” vai krietni vien dusmīgākos “Chemical Brothers”. Minētās ietekmes itin skaļi sevi piesaka albuma kopējā ritma zīmējumā, varējot no vieglām klubu noskaņām (‘Stay With You’, ‘Man Like Me’) līdz intensīviem un sintētiskiem elektroniskiem bītiem – it īpaši šī ietekme jūtama skaņdarbā ‘Come Down On Me’, kuru uzsākošais „sitiens” pirmajā momentā gan vairāk raisa asociācijas ar ‘The Thin Ice’ un ‘Another Brick In The Wall (Part I)’ miju iz “Pink Floyd” eposa ‘The Wall’. Taču šādu līdzību ierakstā nav mazums, rezultātā nonākot pa vidu starp brutālu „rasolu” (vienā katlā sviežot “The King`s Singers” un Viljamu Šatneru) un „kaut ko katrai gaumei”. Cerams tikai, ka ‘Lemonjelly’ nepiemeklēs Austrālijas eksperimentētāju “The Avalanches” liktenis, kuru sensacionālās debijas plates ‘Since I Left You’ ienākumi, kā baumo, galvenokārt tika veltīti autoratlīdzībām par izmantotajiem dziesmu fragmentiem (kuru nudien nebija mazums!), pašus māksliniekus atstājot „sausajā”.

Iesaku: ‘Make Things Right’, ‘Go’