Ja gadījumā izlemiet jauno gadu sagaidīt nedaudz netradicionālākā noskaņā – kādā deju zālē, turklāt vēl mēģinot aizmukt no „bezgalīgajiem” ziemas hītiem, tad ‘Destroy Rock & Roll’ kā muzikālais pavadījums varētu būt teicama izvēle.

Trijos vārdos gana trāpīgi nodēvējams par „inteliģentu deju mūziku”, skota Maila Makinza debijas disks ‘Destroy Rock & Roll’ pirmajā brīdī asociējas ar Norvēģijas sapņainā indī-popa dueta „Kings Of Convenience” „labākās puses” – Erlenda Oja solodaiļradi. Tālu no patiesības nav arī frāzes par „Mylo” kā skotu atbildi norvēģu „Röyksopp”, taču galvenos plusus, kā arī atšķirības zīmes (kaut vai tikai no abiem pieminētajiem) „Mylo” nopelna ar savu „pievienoto vērtību” – dažiem knifiem, kas galvenokārt dažādo ierakstu un padara to baudāmu vienlīdz kā saulainā (kad albums arī oficiāli izdots – 10.maijā), tā arī sniegotā gadalaikā.

Albumu ievada divas downbeat stilā kaldinātas kompozīcijas, kas kopā ar to noslēdzošo ‘Emotion 98.6’ viskonsekventāk no visa albuma atgādina „Zero 7”, pēcāk pāraugot jau konkrētākās klubu noskaņās, kas kulminē izteiktas „Daft Punk” noskaņas raisošajā ‘Drop The Pressure’. Līdz ar šo „Mylo” versiju par ‘Around The World’ tematiku, diska vidusdaļā sagūluši pēc kārtas uzreiz četri aizraujoši opusi, citustarp reibinošus harmoniju virpinājumus piedāvājošais ‘Guilty Of Love’, kā arī vasarīgais ‘In My Arms’, kura vadmotīvs aizgūts no astoņdesmito gadu klasikas – Kimas Kārnas (Kim Carnes) ‘Bette Davis Eyes’. Lielākie (potenciālie) pārmetumi platei varētu būt par gana daudzajiem aizguvumiem, taču tas, jāatzīst, netraucē ‘Destroy Rock & Roll’ būt vienam no gada baudāmākajiem elektropopa pārstāvjiem.

Iesaku:
‘In My Arms’, ‘Guilty of Love’, ‘Drop the Pressure’, ‘Destroy Rock & Roll’