Skumjš un izjusts skaņu celiņš saulainai pavasara dienai, sapņiem un mīlestībai.

“Iron & Wine”, a.k.a Semjuels Bīms, pretendējot uz jau tik ļoti piesātināto indīroka “vientuļo dziesminieku” scēnu, savā pēc kārtas otrajā studijas ierakstā ‘Our Endless Numbered Days’ par laimi nav ieslīdzis tajā pašā garlaicības un atkārtošanās purvā, kur jau ar vienu kāju iegrimuši tādi vairāk vai mazāk pazīstami indīmūzikas izpildītāji kā, piemēram, Paul Weller, Gary Jules vai Smog.

Tā vietā bārdainais floridietis piedāvā interesantu sintēzi, kuru īsumā varētu raksturot – pa druskai no visa tā, kas mums visiem tik ļoti patīk lo-fi un indīroka žanrā; akustisko ģitāru un bandžo motīvi, kas spēcīgi sasaucas kā ar lielisko mičiganieti Sufjan Stevens, tā arī ar dziesminieces Cerys Matthews daiļradi, meditatīvs vokāls a la “Badly Drawn Boy” stilā, viegli, nepārspīlēti un vienkārši ritmi, kuros vietām jūtamas sasauces ar Ben Harper balādēm.

Tas viss kopā rada patīkamu, interesantu, dažādu un ļoti pieaugušu “modernās folkmūzikas” ierakstu, kas, komplektā ar līdzīgā minimālisma manierē ieturēto un tikai nedaudz melanholiskāko “Iron&Wine” debijas ierakstu ‘The Creek Drank The Craddle’, nepārprotami ierindo Semjuelu Bīmu šībrīža interesantāko aktuālo pasaules mūzikas tendenču interpretētāju saraksta augšgalā.