Klausoties nesajauksi – tik intensīva „romantisko skumju” mūzika dzimst tikai Islandē.

Islandiešu nu jau par trio kļuvušās apvienības „Múm” trešais studijas ieraksts ‘Summer Make Good’, par laimi, neatklāj „jaunu Ameriku”. Reizēm ir jūtama vēlme it visur meklēt tikai kaut ko jaunu, jo, redz, esošais ir jau pārāk dzirdēts. Tomēr „Múm” gadījumā, depresīvi arhaiskā ambient un elektroniskā indīroka sintēze, manuprāt nespēj atrast veiksmīgāku agregātstāvokli kā ‘Summer Make Good’ un tā priekšgājēja – ‘Finally We Are No One’ skaņdarbos. Protams, var strīdēties par atšķirībām abu albumu kopējās noskaņās, tomēr galvenais vadmotīvs – radīt mākslu no skaņu piezīmēm, kas ar zīmuli uzskribelētas uz vakardienas avīzes malām, ir saglabājies nemainīgs.

‘Summer Make Good’ galveno lomu nepārprotami spēlē Kristinas Valtsdottiras (viņas dvīņumāsa, kura jau no „Múm” dibināšanas brīža līdzdarbojās grupā, pagājušā gada beigās to pameta, lai pievērstu vairāk uzmanības mācībām) bērnišķīgais, miltainais un vienkāršais vokāls, kurš brīžiem atgādina „vecmeistares” Bjorkas dziedāšanas manieri, brīžiem atkal ataušot atmiņā Austrālijas indīroka zvaigznes „The Sleepy Jackson” un viņu, manuprāt, vienu no lieliskākajiem skaņdarbiem ‘Morning Bird’. Tiesa, jāsecina, ka „Múm” ir nedaudz pārrēķinājušies un visus lielākos „trumpjus” (‘Weeping Rock, Rock’, ‘Nightly Cares’, kas ir arī albuma pirmais singls) izvietojuši albuma sākuma daļā, kas savukārt padara nedaudz vienveidīgu un garlaicīgu ieraksta otro pusi.

Pavisam skaidrs ir tas, ka ‘Summer Make Good’ gūs ļoti pretrunīgas atsauksmes mūzikas mīļotāju diskusijās – fani nenodos, kritiķi „piesiesies” un salīdzinās, nemaz nerunājot par t.s. „mūzikas patērētājiem”. Un, galu galā, tieši tāds jau arī ir mākslas uzdevums – nepatikt visiem, bet būt izvēlīgai.