Nepārprotami viens no lieliskākajiem pēdējo gadu electronic/ambient/triphop stilu produktiem!

Reiz sanāca dzirdēt stāstu par kādu rakstnieku, kura daiļrades formula bija sekojoša: kad pār dižgaru nāca iedvesmas dzirksts, viņš saēdās halucinogēnās sēnes un tikai tad sēdās pie papīra lapas. Tiešām nezinu, vai šādi rīkojās arī ‘Miles Gurtu’ autori, tomēr rezultāts varētu būt līdzīgs. Albums, kurš jau pirmajā brīdī (ieraugot divu savā būtībā pilnīgi atšķirīgu mūzikas pasaules guru vārdus uz viena albuma vāka) nespēj atstāt vienaldzīgu, pēc noklausīšanās rada vēl dziļākas pārdomas. No vienas puses – par Eiropas chill-out mūzikas vectētiņu nodēvētais Roberts Mailzs, kurš, atšķirībā no savas līdzšinējās un plašākām sabiedrības masām pazīstamās daiļrades, šoreiz ir pievērsies hipnotisku ambient stila opusu radīšanai, vietām piemirstot, vietām atkal atceroties par savu kaislību uz trance un klubu pulsācijām; no otras – pretrunīgais, nesaprastais indietis, ritma “dievs” Triloks Gurtu, kurš Mailza melodiskajai hipnozei atbild ar tieši tādu pašu, tikai jau perkusiju pasaulē.

Ikviens albuma skaņdarbs ir radīts kā atsevišķa vienība, kas vēl jo vairāk pastiprina to ietekmi. Patiesībā ir diezgan grūti ‘Miles Gurtu’ izvirzīt kādu kopsaucēju (šis tas no “Gotan Project”, kaut kur atkal manāma ietekme no “Kruder & Dorfmeister”), jo cik pretrunīgs pats albums, tikpat dažādas arī tā kompozīcijas. Vienīgais nepārprotamais trīspadsmit albuma kompozīciju vienojošais faktors ir vārdos neietērpjamā abu mūzikas ģēniju mīlestība pret mūziku, kas ļāvusi dažādu kultūru, dažādu ritmu un pat dažādu mūzikas pasauļu mijiedarbībā izveidot neatkārtojamu un transā novedošu “saundtreku” ikvienai mūsu dzīves dienai. Tas ir jādzird!