Ieraksts, kas varbūt nepadara dzīvi krāsaināku, tomēr spēj atgādināt, kāda tā kādreiz bijusi.

Turpinot apskatīt pagājušā gada nogalē izdotos pašmāju ierakstus, uzmanību pievērš daudzu projektu un grupu (“Zodiaks”, “Turaidas Roze” utt.) dalībnieka, ģitārista Aivara Gudrā debijas albums, kurš iznācis apgāda “Anima” paspārnē un uzrunā visus tos, kuri vēl nav aizmirsuši kādreiz tik populārā “Zodiaka” melodiju lipīgumu.

Albuma “mugurkauls” ir Jāņa Lūsēna dziesmu cikls “Krāsas”, kurā dzirdama visai bagāta skaņu palete, sākot ar Žana Luka Pontī (Jean-Luc Ponty) stilā ieturētās ‘Zaļās’ krāsas, kurā lieliski saplūst Raimonda Ozola elektriskā vijole un Zanes Gudrās samtainā balss, līdz pat ķeltu motīviem ‘Baltajā’ krāsā, kura spēcīgi atgādina ‘Afro-Celt Sound System’ līdz šim labāko ierakstu – pirmo albumu ‘Sound Magic’. Papildus iepriekšminētajam, disks papildināts ar dažiem seniem un ne tik seniem Lūsēna, Gudrā un Imanta Kalniņa skaņdarbiem kā, piemēram, ‘Svētki Liepājā’ vai ‘Nostaļģija’, kuri piedzīvojuši savu otro piedzimšanu.

Līdzdarbojoties vairākiem pašmāju mūzikas “jūras vilkiem”, piemēram, jau pieminēto Lūsēna, Kalniņa, kā arī Modra Laizāna, Normunda Šnē un Raimonda Ozola izskatā, ir izdevies ļoti rimts, patīkams ieraksts, kas savā dziļākajā būtībā atgādina Ginta Solas pirms pāris gadiem klajā laisto ‘Ziemu’ un visticamāk pretendētu uz labas fona mūzikas titulu, ja vien nebūtu tik profesionāli nostrādāts, savukārt nopietnai baudīšanai ‘Krāsas’ ir pārāk melanholiskas un drīzāk veicina vēlmi savā mūzikas ierakstu plauktiņā pameklēt “Zodiaka” vai “Bet Bet” pirmās plates.