Nedaudz smagnēja un lielos daudzumos grūti panesama, tomēr atzīstama regeja parafrāze un izteikti politizēts ieraksts.

1993.gadā no kādas dokumentālās filmas radošā kolektīva izšķīlušās apvienība “Asian Dub Foundation” turpina pasaulei rādīt ne tikai apbrīnojami daudzpusīgo Lielbritānijas mūzikas vidi, bet veiksmīgi apvienojot regeja apakšnovirzienu dub un hiphopu ar indiešu tablas (īpašs, divdaļīgs sitamais instruments, nedaudz atgādina mazas kongas) ritmiem un izteiksmīgām basa partijām, ir izdevies radīt vārda vistiešākajā nozīmē “interesantu” un “inteliģentu” mūziku, kurai visticamāk neatrastos vieta ikdienā klausāmo disku sarakstā.

‘This one is for mister Bushhhhhhh’ – dziesmā ‘Enemy Of The Enemy’ nicīgi pauž viens no “Asian Dub Foundation” projekta dibinātājiem un galvenajiem runas vīriem – Džons Pandits. Līdzīgu politisku nostāju paušana grupai ir zināma rutīna – grupa izmanto katru vismazāko izdevību, lai mēģinātu “trulo sabiedrību” vest pie prāta rasu naida, karu lietderīguma vai atomieroču jautājumā, ko apliecināja arī grupas karjeras augstākais punkts – 2000.gadā izdotais un arī labākais “Asian Dub Foundation” albums ‘Community Music’, kas tika pārsātināts ar politiskām frāzēm un saukļiem, un kura singls ‘Real Great Britain’ palīdzēja iemantot arī internacionālu atzinību. Diemžēl jau neilgi pēc minētā ieraksta izdošanas no grupas aizgājušais tās galvenais balsts – bengāļu izcelsmes reperis Dīdars Zamans un atlikušo dalībnieku centieni saglabāt tik veiksmīgā projekta panākuma atslēgu, mainot dīdžejus un piesaistot divus reperus, galīgi izmainīja “ADF” skanējumu

Lai gan “ADF” klajā laidusi vairākus (šķiet, piecus) studijas LP, to skaitā arī šā gada janvārī izdoto ‘Enemy Of The Enemy’, kurš gan stipri attāli atgādina “ADF”, jo bez pēdām ir pazuduši iepriekšējos ierakstos dzirdētie hardcore un jungle stilu elementi, tāpat pārāk nopietni vīri ir centušies ietekmēties no “The Streets” sejas – Maika Skinnera. (bet tas jau ir cits stāsts), tomēr patiesā mūziķu daba atklājas tikai dzīvajās uzstāšanās reizēs (to atzīst fani; pats nevienu “ADF” koncertu neesmu apmeklējis) un grupa praktiski nepārtraukti ir koncertturnejās. Pat šobrīd “ADF” turpina aktīvi uzstāties, iesildot “Radiohead” viņu Eiropas koncertturnejā. Un par spīti iepriekšējā “ADF” dzīvā ieraksta, 1999.gadā izdotā ‘Conscious Party’ neveiksmēm, ‘Keep Bangin` On The Walls – Live’ “lec acīs” pat absolūtam “dubiešu” nepazinējam un liek kaut vai mēģināt noklausīties dažādās koncertturnejās ierakstīto materiālu kompilāciju līdz galam.

Atsauksmes ir ļoti dalītas – vieni nemaz netiek tālāk par diska ievadošo ‘Cyberabad’, kura industriālais ievads spēcīgi atgādina “Laibach”, it īpaši albumu ‘Nova Akropola’; citi savukārt neglābjami saslimst ar garšīgajām tablas skaņām un ir gatavi noklausīties pilnīgi visus Joji Hirotas vai Talvin Singh ierakstus. Lai nu kā, bet visi tie, kam ļoti pie sirds gāja šovasar radiostaciju ēterus pēkšņi iekarojušie “Panjabi MC” veida izpildītāji, varbūt ar šo ierakstu spēsiet apmierināt savu muzikālo apetīti, savukārt tie, kas jūtas pietiekoši zinoši, lai salīdzinātu “vecos” “Asian Dub Foundation” ar “jaunajiem”, visticamāk disku nemaz nemēģinās klausīties. Pat ļoti pretrunīgs ieraksts un pieļauju, ka šis ir “ADF” pēdējais…