Prinss Rodžers Nelsons, turpinādāms klejot pa popmūzikas klajumiem jau trešo gadu desmitu, šķiet, ar katru dienu aizvien vairāk apzinās, ka viņa laiks sen jau ir aiz muguras.
Skaņa: 3,5/5
Attēls: 1/5
Ekstras: 0,5/5
Emocijas: 1/5
Par to liecina arī Prinsa pēc kārtas trešais DVD disks (pirmie divi attiecīgi 1991. un salīdzinoši nesenajā 2000.gadā), kuru šīgada augusta beigās klajā laidis „Universal” mūzikas ierakstu apgāds un kas, atšķirībā no abiem priekšgājējiem ir nepieredzēti tukšs, pliekans un piedevām arī tehniski neprofesionāli izveidots. Protams, ir ļaudis, kam ikviens Prinsa smaids un skumjo acu skats vien spēj atkausēt sirdis – šis laikam ir produkts tieši viņiem. Pārējie nesapratīs – vai tiešām šis ir tas pats Prinss, kurš nemaz ne tik sen vēl dimdināja popmūzikas pasauli ar tādiem spēcīgiem hītiem kā ‘The Most Beautiful Girl In The World’ vai ‘Purple Rain’.
Dzīvais koncertieraksts, kas tapis Las Vegasas klubā „Alladins” (šķiet, Rīgā ir kazino ar šādu nosaukumu…) pagājušā gada 15 decembrī kā „One Nite Alone” koncerttūres noslēguma „tusiņš”, patiesībā ir 80 minūšu ilgs Prinsa mazpopulāro dziesmu popūrijs, kuru piepulcina daži nemaz ne mazpazīstami viesmākslinieki kā, piemēram, tenorsaksofonists Meisio Pārkers, kura izpildījumā slavenās džeza tēmas ‘Pass The Peas’ ievadvārdi izklausās gana iespaidīgi. Tik tiešām – vislielākie pateicības un uzslavas vārdi gribot negribot jāvelta nevis Prinsam, bet gan viņa pavadošajam sastāvam! Par pārsteigumu parūpējas ieraksta vidusdaļā atrodamā parafrāze par Led Zeppelin ‘Whole Lotta Love’, taču arī šeit, gluži tāpat kā ‘Pass The Peas’, absolūti lieks ir pats namatēvs Prinss, kurš profesionālu jazz-funk „monstru” vidū ar savu futūristiski veidoto ģitāru izskatās manāmi apjucis, jo šis nu laikam tomēr nav tas īstenais Prinsa lauciņš.
Ja ar skaņas kvalitāti diskam viss ir kārtībā un lielākie iebildumi drīzāk jāvelta saturiskajai pusei, tad attēls ir zem katras kritikas. Tiešām nezinu, kā bijis patiesībā, taču gala rezultāts atgādina „home video” un sliktas kvalitātes „Panasonix” videokameras krustojumu. Labi vismaz, ka attēls neraustās vai pēkšņi objektīva tiešā tuvumā neparādās operatora alus glāze… Pirms izdot DVD disku, manuprāt, vajadzētu padomāt, vai gala rezultāts atšķirsies no parastas videokasetes.
Ar nelielu piespiešanos pie šī DVD diska „ekstrām” pieskaitīju iepriekš nekad neizdoto Prinsa skaņdarbu ‘Strollin`/U Want Me’, kā arī videoklipu dziesmai ‘The Ride’. Vairāk nekā „ekstraordināra” diskā nav. Žēl, jo iespējams kāda dokumentāla īsfilma vai arī ierakstu sesiju fragmenti būtu glābuši disku no aizmirstības, kurā tas veiksmīgi ir noslīcis.