Laikam ritot, aizvien vairāk mūziķu visā pasaulē vairs neprot radīt savu, oriģinālu muziku, bet ir spiesti nodarboties ar iepriekš izdotā “pārtrumpošanu”.

Tiesa, iepriekšminētais apgalvojums iet roku rokā ar faktu, ka aizvien vairāk mūzikas patērētāju (sauksim tos par klausītājiem) neprot mūzikā saskatīt oriģinalitāti un baudīt konkrētā mākslinieka darbu, bet uzreiz cenšas meklēt līdziniekus un priekšgājējus, kas varētu būt kalpojuši kā mūziķu ietekmes avoti.

Lai nu kā, tomēr Glāsgovas kvarteta “Texas” jaunākais veikums arī nav vērtējams pavisam vienprātīgi. No vienas puses – Šerlīnas Spiteri noguruši seksīgais vokāls, no otras – grupas pagātne, kurai piemīt nedaudz citi vaibsti. Kaut vai albumā ‘Hush’, kas ir šī priekšgājējs, “teksasieši” rādīja citu performanci – drošāku un pašpārliecinošāku, par spīti albuma neveiksmēm otrpus okeāna, kas zināmā mērā skaidro “Texas” nostāju pašlaik, kas dzirdama arī ‘Careful What You Wish For’ taktīs.

Četru gadu neziņa un pašapziņas meklējumi ir pievienojuši “Texas” ļoti tipiskam britpopa produktam, kas pēc sistemātiskas izaugsmes septiņu gadu garumā (kopš 1993.gadā izdotā, bezpersoniskā ‘Ricks Road’, kas skaidrojams ar diska producentu Kenija Makdonalda un Pola Foksa (ne)sadarbību) bija nonācis dilemmas priekšā, jo daudz kas bija sasniegts, tomēr līdzīgā garā turpināt nozīmētu pazust dažādu “Cowboy Junkies” līdzinieku putrā.

Piesaistot dažas jaunas sejas (producentu Ceriju Evansu (kādreizējais ‘Brand New Heavies’ taustiņinstrumentālists), Gaju Čembersu, kas ir bijis mūzikas autors lielai daļai Robija Viljamsa un Kailijas Minogas dziesmu un Londonas reperi Dolamite, kura runa caurvij ‘Place In My World’), grupa ir pārvarējusi savus “melnos”, taču jaunais ieraksts ir daudz sintētiskāks, elektroniskāks un vienkārši citādāks nekā pierasts; kā rokenrols, tikai bez tās otras – rullējošās šī termina daļas. Rezultāts ir tipiski “britisks” poproks jautriem brīvdienu vakariem, pārpilns ar nākotnes radiohītiem – 5 zvaigznes par to. Tomēr gaidījām taču kaut ko citu?