Britu indie-mūzikas pārstāvji “Stereolab” jau kopš sākta gala ir pārsteiguši klausītājus ar savu hipnotisko ritmu, minimālismu un interesantajiem dziesmu tekstiem, kas parasti ieturēti protestantisma garā un aģitējuši pret pastāvošo lietu kārtību.

Jaunākais Stereolab darinājums – nieka 23 minūšu ilgais minialbumiņš ‘Instant 0 In The Universe’ liek šaubīties par to, vai šie ir tie paši jaunieši, kas vēl 1996.gadā laida klajā vienu no ģeniālākajiem albumiem visā indie-mūzikas vēsturē! Ja jā, tad viņi ir pamatīgi mainījušies!

Albuma dziesmās ir jūtama tikai neliela atblāzma no grupas sākotnējās oriģinalitātes. Es pieņemu, ka nedaudz vairāk kā trešdaļstundā nevar ietvert absolūti ģeniālu episku sāgu par dzīves jēgu, tomēr varbūt vajadzēja nedaudz paciesties, albumu atlikt uz vēlāku laiku un nedaudz uzmanības pievērst dziesmu kvalitātei.

Ierakstu vēl joprojām caurstrāvo spēcīga ritma partija, it īpaši dziesmā ‘Good Is Me’, kas nedaudz atgādina Karlosa Santanas skaņdarbā ‘Sacrifice’ dzirdamo bungu solo, kas daudzus Vudstokas fanus ir novedis transa stāvoklī. Tāpat vēl joprojām Stereolab uzticas savām tradīcijām un, piemēram, dziesmā ‘Microclimate’ teksts ir franču valodā. Tomēr visu diska klausīšanās laiku nepamet sajūta, ka tas ir tapis steigā, nav pabeigts vai arī ir nejauši atklātībā nonācis grupas demo disks. Šoreiz pie vainas nav izplatītā dziesmu vienveidības sērga, gluži otrādi – albums ir caur un caur oriģināls un interesants. Taču daudz vairāk par vienveidību sarūgtina vienaldzība, kas lauztin laužas no albuma dziesmām. “Stereolab” izklausās noguruši! Arī albums, pēc tā noklausīšanās, atstāj cilvēku nesaprašanā. Kas tas bija? Vai joks?

Kas tagad būs? Tāds enerģijas, krāsu un gribēšanas trūkums “Stereolab” daiļradē vēl nebija redzēts! Nepārprotami sliktākais viņu ieraksts. Ceru, ka viņi spēs laboties un britu indie-roks vēl nav sagatavojies uz miršanu.