Meitene vārdā Lene, kas jau pirmajās albuma ‘Play With Me’ taktīs aktīvi aģitē par to, ka arī viņa vēlas kļūt par superzvaigzni, ir neviena cita kā kādreiz tik slavenā deju mūzikas kvarteta “Aqua” soliste. Tāpēc, lūdzu, nejaukt ar Leni Mārlinu, kuras disks aplūkots nedaudz augstāk. Taču patiesībā abas Lenes sajaukt būtu ļoti grūti. Ja “norvēģu Lene” dzied par mīlestību, skumjām un, godīgi sakot, dara to ellišķīgi profesionāli, tad šī Lene, kuras saknes ir rodamas gluži netālu – Dānijā, pat ar lielām grūtībām nespēj tikt līdzi pirmajai.

Albums ‘Play With Me’ ir Lenes pirmais soloalbums un arī pirmais daudz maz vērā ņemamais pieteikums solomākslinieces titulam. To jau paspējuši “nolikt” ne tikai gandrīz visi Dānijas mūzikas žurnālisti – albuma zemo kvalitāti atzīst pat Lenes ierakstu kompānija “Universal Music”! Jautājums – kāpēc tad ieguldīt naudu projektā, ja jau iepriekš zināms, ka tas cietīs neveiksmi?

Diskā atrodamās divpadsmit dziesmas galvenokārt caurstrāvo spēcīgi elektrisko ģitāru akordi, kas kopā ar sintezatoru un elektriskajām bungām jeb “bungmašīnu” izklausās vienkārši smieklīgi. Lenes balss, kā to pierādīja grupas “Aqua” panākumi savā laikā, ir labi radīta deju mūzikas skatuvei, taču tā ne pa visam nav paredzēta tai popmūzikas nišai, kurā māksliniece visiem spēkiem cenšas iespraukties – Lenes balstiņa nav būvēta no tiem pašiem materiāliem kā, piemēram, Gvenai Stefanijai no “No Doubt”, kuru Lene dažviet mēģina atdarināt. Īsāk sakot, ja Lenei pēc iespējas ātrāk neienāks prātā kas kaut nedaudz prātīgāks un augstvērtīgāks par šo “produktu”, tad viņas sapnis par solokarjeru draud pārsprāgt kā ziepju burbulis karstā vasaras dienā.