Līdz 2002.gadam šī apvienība bikli slēpās aiz “jauno talantu” kalves ar nosaukumu ‘Jūras akmentiņi’ un Lūciju Boitmani priekšgalā. Tā kā bērniem ir tendence augt, arī “akmentiņi” laika gaitā kļuva par diezgan ievērojamiem klintsbluķiem, kas, ja reiz uzsākuši ripot, nemaz tik vienkārši vis sevi apturēt neļauj.

Un tā, pēc apmēram četru gadu ripošanas, grupa “C-Stones” tautās laiž savu debijas disku ‘Makin` My Way’. Tā kā grupa seko neskaitāmajiem jaukta tipa jauniešu popgrupu piemēriem visā pasaulē un ir pirmā šāda popgrupa Latvijā, tad arī šajā gadījumā visas grupas dziesmas ir ‘internacionālajā’ angļu valodā un, izņemot Mārtiņa Freimaņa ‘When The Rain Will Go’, ar ko “C-Stones” kandidēja 2002.gada ‘Eirovīzijas’ dziesmu konkursa Latvijas atlases finālā, visām dziesmām gan mūzikas, gan teksta autori ir citu tautu, valstu un nāciju pārstāvji.

Albums nepārsteidz ar dziesmu daudzveidību, klausītājam piedāvā spēli “vienos vārtos”. Apnicīgi? Nedaudz. Tāpat mazliet kaitina nenoslēpjamā sintētika, neīstums, kas lauztin laužas no dziesmu tekstiem un melodijām. Viss ir tik perfekts, tik pārdomāts, daudzkārt nomērīts pirms nogriezts. Par to kārtējo reizi ir parūpējušies vieni no Latvijas pop un dance scēnas meistarīgākajiem producentiem – Agris Semēvics un Modris Skaistkalns. Tomēr fakts, ka albuma skanējums ir diezgan kvalitatīvs, nav diez ko labs mierinājums, ja zini, ka saturiski albumam savas sejas nav vispār. Kronis visam, protams, ir “Crowded House” dziesmas ‘Don`t Dream It`s Over’ kaverversija, turklāt gan radio, gan arī akustiskajā izpildījumā. Tas, piekrītiet, ir drusku par daudz! Kaut ko latvisku, kaut ko oriģinālu! Vienreiz uzvarēts ‘Mūzikas video’ vēl nenozīmē, ka grupa savā dzimtajā pusē visu atzinību jau ieguvusi un nu atliek tikai “lidot uz rietumiem”…