Viņi var labāk – tie bija pirmie vārdi, kas iešāvās manā prātā pēc albuma intro un pirmā skaņdarba noklausīšanās.
Skaists, dusmīgs, smeldzīgs, brīžiem jocīgs albums, līdz ar to par daudzveidību nevar sūdzēties. Taču tikai ar daudzveidību vien ir par maz. Varbūt puišiem studijā vajadzēja mazāk domāt par to, kā pārsteigt savus klausītājus un fanus un labāk pārdomāt, ar ko šī plate atšķirsies no tās skaņu gūzmas, kas pašlaik valda tajā lauciņā, uz kuru pretendē arī “Muse”. Pagaidām ieraksts atgādina nedaudz dīvainu savienojumu – brīžiem pasmags “Reamonn”, brīžiem atkal skumji tonāls koledžroks, vairāk nekā.
Skumji. Jo šis ir tas gadījums, kad ir skaidrs, ka “iekšā ir”, tikai nav skaidrs, kāpēc cilvēkiem neviens nepaskaidro, ko no tā visa vajag un ko – nevajag laist ārā?! Vienīgā “pērle”, kas liek domāt, ka albums nav domāts tikai vienreizējai klausīšanās reizei un pēc tam nav jāmēģina to kādam atdāvināt, ir dziesma ‘Blackout’. Ļoti skaisti!
‘Absolution’ mums nepiedāvā absolūti satriecošus, daļēji pat episkus skaņdarbus kā grupas iepriekšējie diski ‘Origin Of Symmetry’ vai ‘Showbiz’ (ja nu vienīgi dziesma ‘Butterflies and Hurricanes’, kura aizkustinās līdz sirds dziļumiem ikvienu vienaldzīgo), tomēr “Muse”, atšķirībā no “Black Rebel Motorcycle Club”, kuru ripas apskats būs lasāms nākamajā apskatā, vismaz nav pazaudējuši sevi un mēs vēl par šiem puišiem dzirdēsim, ticiet man!
Klajā laists: 22/09/2003
Nu beidz, Hysteria ir vienkārši fenomenāls gabals. :)