Tag Archives: indie rock

Mofo ‘Raķete’ (3,5/5)

Pēc tāda hitu albuma, kāds bija pirmais “Mofo” puišu veikums, jebkas izklausīsies “tā – pa pusei”. Par laimi, tas ir tikai pirmā mirkļa iespaids, un ar laiku grupas otrās plates domīgā, mazliet skumīgā un panopietnā daba atklāj savus plusus. Viens no centrālajiem – “Mofo” savā otrajā albumā nu arī muzikāli izklausās pēc grupas, ne atsevišķu mūziķu projekta.

Continue reading Mofo ‘Raķete’ (3,5/5)

Sigur Ros ‘Með suð í eyrum við spilum endalaust’ (4/5)

Pirmkārt jau jāapsveic “Sigur Ros” ar, šķiet, pirmo albumu savā karjerā, par kuru pilnīgi visa mūziku mīlošā auditorija uzreiz “nešpricē biksēs mazās porcijās”. Iespējams, vīzdegunīgs, taču gana atbilstošs uzsaukums priekš grupas, kuras mūzika, reiz patiesi maz-pamanīta un nenovērtēta, jau kādu laiku ir apaugusi ar kiču un iekļaujama “grēks-nezināt-skaitās-stilīgi-klausīties” kategorijā. Tas nenozīmē, ka es vai tu šo grupu uzlūko tieši šādi – ir runa par tendenci, kad cilvēki neiedziļinās mūzikā, kurā izņēmuma kārtā (uz vispasaules popkornizācijas fona) IR vērts ieklausīties arī mazliet rūpīgāk.

Continue reading Sigur Ros ‘Með suð í eyrum við spilum endalaust’ (4/5)

Coldplay ‘Viva La Vida Or Death And All His Friends’ (3,5/5)

Coldplay Viva La Vida Or Death And All His FriendsVai tā būtu neoficiālā grupas singlu B pušu izlase ‘A Rush Of B-Sides To The Head’, ko daudzi joprojām sauc par vislabāko “Coldplay” ierakstu, vai pretrunīgi vērtētais ‘X&Y’, “Coldplay” allaž ir bijis uzmanības centrā. Šai ziņā grūti pat noticēt, ka šī ir tikai ceturtā grupas plate! Par laimi, grupas jaunākais ieraksts aicina runāt praktiski tikai un vienīgi par saturiskām vērtībām, nevis atkal jau apcerēt, ir vai nav “Coldplay” mūzika pakļauta novecošanas riskam un kad tas (beidzot) varētu notikt.

Continue reading Coldplay ‘Viva La Vida Or Death And All His Friends’ (3,5/5)

My Morning Jacket ‘Evil Urges’ (2/5)

My Morning Jacket Evil UrgesPaliekot uzticīgs “americana” un salda indīroka kokteilim, par ko jau runāts arī iztirzājot iepriekšējos “My Morning Jacket” albumus, šis Kentukī kolektīvs nācis klajā ar piekto studijas plati. Tajā grupa gan ir sasniegusi jaunus augstumus tādās disciplīnās kā melodiskums un harmoniskums, taču uz tā rēķina plate ir zaudējusi krietnu devu tā dumpinieciskuma un nenopulēta rokmūzikas gara, ar kuru daudziem līdz šim asociējās “My Morning Jacket”.

Continue reading My Morning Jacket ‘Evil Urges’ (2/5)