Muzikāls piezīmju blociņš

“Kas īsti ir Zeks Kondons?” Tieši šis jautājums visvairāk nodarbina prātu, kad izdzirdēts šā jaunā Ņūmeksikas dziesminieka, pazīstama arī ar segvārdu “Beirut”, jaunākais divu EP jeb minialbumu izdevums. Labā atmiņā palicis šā jaunēkļa otrais ieraksts ‘The Flying Club Cup’ un tā skaudro skumju esence, ietērpta pa daļai Balkānu folkmūzikas, pa daļai pirmskara Francijas ielu muzikantu noskaņās. Jaunais dubult-EP šim jau tā sarežģītajam kokteilim pievieno divus kardināli atšķirīgus ierakstus - vienu, kurā Zeks Kondons folkmūzikas autentiskumā cenšas pārspēt Goranu Bregoviču un otru, kas pildīts apburošas elektronikas.

(more…)

Savā otrajā blakusprojekta “The Whitest Boy Alive” platē Erlens Oije (tas pats, kas plašāk pazīstams, pateicoties Bergenas “sapņu popmūzikas” duetam “Kings Of Convenience”) ir attālinājies no 2006.gada diskā ‘Dreams’ ietvertā harmoniskā vidusceļa starp “shoegaze” un postroka žanriem. Tā vietā ‘Rules’ piedāvā gana sintētisku skanējumu, disko ritmus, dominējošas elektriskās ērģeles, un uzreiz neizskaidrojamu sajūtu, ka te tomēr pilnai laimei kaut kā pietrūkst.

(more…)

Kas varētu būt nākamais “nedarbs” no cilvēka puses, kas jau pirms vairāk nekā gada radījis pasaulē labāko vienas nots albumu? Ar savu grupu radīt pēdējo gadu psihodēliskāko indīpopa ierakstu!

(more…)

Pēc idejas šai recenzijai bija jātop vēl pagājušogad un jārēgojas šai lapā mazliet zemāk, pirms mana gada topa. Apnicis jau, ka katru gadu janvāris mūzikas recenziju ziņā var tikt saukts par 13.iepriekšējā gada mēnesi. Bet vienā mēnesī jau visu iepriekšējā gada laikā “izlieto ūdeni” (lasi: garām palaistos albumus) nesasmelsi. Un vēl jo vairāk - tā kā šī apskata subjekts, Austrālijas “jaunās cerības” - dueta “Empire Of The Sun” debijas plate ‘Walking On A Dream’ ir nosaucama gan par 2008., gan 2009.gada albumu (Eiropā tā nāks klajā februārī), tad - whatever, lai iet.

(more…)

Neba jau es pirmais cilvēks uz zemes, kas, izdzirdējis kādā reklāmā lielisku melodiju, urbj tikmēr, kamēr dabon noklausīties visu šīs grupas albumu (reizēm arī visu diskogrāfiju - labākajos gadījumos). Tomēr vēl pirms es biju dzirdējis Bruklinas elektropopa trio “Chairlift” pārējās dziesmas un savu viedokli par šo grupu balstīju vien uz 4.paaudzes iPod Nano reklāmas rullītī dzirdamo 30 sekunžu semplu, es kārtējo reizi pārliecinājos gan par to, ka Stīvs Džobss ir patiesi “advancēts” melomāns, gan par to, ka ar pareizu mūziku reklāmā var panākt milzu lietas.

(more…)