Tātad – solītais turpinājums maniem novērojumiem/prognozēm/vēlmēm par to, kam lieti noderētu pa kādai Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas statuetītei mājās (no kuras regulāri notraust putekļus).
Atlikušās nominācijas:
Labākais akadēmiskās mūzikas albums – kontrtenora Sergeja Jēgera un saksofonista Arta Gāgas kopdarbs ‘Duende’. Ārkārtīgi gaisīga, improvizatoriska klasiskā mūzika. Uz papēžiem min čellistes Martas Sudrabas ekselentais noskaņu veikums ‘Ex Animo’.
Labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums – jau pēc kategorijas nosaukuma noprotams, šeit runa par albumiem, kurus citur nu nekādīgi apakšā nepabāzīsi… Tomēr, par spīti tam, šogad patiešām nominēto albumu vidū bija pārstāvēta gan kino mūzika (“A-Eiropas” solista Artūra Duboka kinodebijas ‘Tur, kur beidzas jūra’ saundtreks), gan instrumentālā mūzika (sākot ar pūtēju orķestri “Rīga” un beidzot ar jau piesauktā saksofonista Arta Gāgas versiju par ziemeļvalstu džezu a-la-Garbareka stilā), gan arī teātra mūzika (izrādes ‘Izredzētais’ pavadījums no grupas “Jumprava” puses). Izvēle grūta, bet godīga – Artis Gāga kā pirmais (profesionālās kvalitātes dēļ), uz papēžiem min izrādes ‘Izredzētais’ mūzika. Abi būtu pelnījuši, tāpēc šī kategorija man pašam personīgi šķiet visinteresantākā. Ok, otra interesantākā. Pēc tautas mūzikas.
Labākais mūsdienu tautas mūzikas albums – pie šīs kategorijas pavadīju veselu vakaru. Pirmkārt, jūsmojot par vismaz četriem lieliskiem un kvalitatīviem pašmāju albumiem, kurus 2007.gadā biju palaidis garām (alas! tomēr esmu bijis slinks!), un otrkārt – cenšoties izsvērt, vai autentiski saucēju dziedājumi iz 30.gadiem ir kvalitatīvāki par mēģinājumiem folk/world žanrā ievest kādas svaigākas vēsmas bungu un dūdu grupas “Auļi” izpildījumā. Arī, manuprāt, lieliskās tautas mūzikas izlase ‘Sviests 2’ ir perfekts šībrīža LV folkscēnas spogulis. Tiesa, kā jau izlase, tā manās acīs krita mazliet zemāk par albumu kā vienotu veselumu. Tomēr visā šai riņķa dancī korekcijas ieviesa atkārtota Imanta Dakša plates ‘Mežs ieiet sevī’ noklausīšanās un, pieturoties pie nominācijas nosaukumā atrodamā vārda “mūsdienu”, Daksim šoreiz pirmā vieta. Bet paredzu, ka tuvākajās dienās gandrīz visus šīs kategorijas nominantus atsevišķi apskatīšu “slapjā sapņa” slejās.
Labākā debija – man vajadzēja 20 sekundes, lai saprastu, kas NAV labākā debija – Liene Šomase un Jānis Moisejs. Jau tā latvju tauta mūzikas kontekstā ir apzombēta, un Pauls vēl atļaujas štancēt jaunus “šlāgeristus”. Būtu jau nu ka rimies… Anyway, spēcīgs ieraksts padevies vietējiem “sintpopistiem” – grupai “STandART”, viņiem uz papēžiem min jau iepriekšējā rakstā piesauktie latgaļu “rokmūziķi” no “Bez PVN”, taču šīs nominācijas uzvarētāja laurus ir vienlīdz tiesīgs plūkt gan Artis Gāga, gan “Tumors”, lai arī cik tālu viens no otra pasaules mūzikas kartē viņi neatrastos. Es lieku uz “Tumoru”, galvenokārt tāpēc, ka Gāga no manis labus vārdus un potenciālu pirmo vietu jau izpelnījās instrumentālās mūzikas kategorijā. Piebilde – pamanījāt Gorana Goras iztrūkumu? Acīm redzot apzināti nav iesniedzis/pieteicis albumu balvai. Savā ziņā – labi, ka tā, jo visiem jau tāpat ir skaidrs, ka tas ir 2007.gada labākais latviešu mūzikas ieraksts dajebkurā kategorijā. Punkts. Goranam lai paliek sajūsmas saucieni kritiķu recenzijās, šeit savukārt parunāsim par mūziķiem, kuriem šāda balva noderētu kā labs “uzrāviens”.
Labākais pop albums – ouch! Uzprasīšos uz līdzjutību, nosaucot, kādu izpildītāju albumos man nācās ieklausīties, lai spētu izvirzīt kādu verdiktu šai kategorijā: “Gain Fast”, Lauris Reiniks, Andris Ērglis un “Latte”, fuj, “Cacao”, “Borowa MC”, “Labvēlīgais Tips”… Pāri palika tikai Jāņa Stībeļa un “Hospitāļu ielas” jaunās plates, kuras arī attiecīgi manā topā ir otrajā un pirmajā vietā. Pārējo – uz pārstrādi :) jeb, citiem vārdiem sakot – nav svarīgi, kurš briesmīgāks – Reiniks vai Ērglis. Laipni aicināti “pacelt” jautājumu šā raksta komentāros, vai “HosIelas” jaunais vai dajebkurš cits albums IR vai NAV saucams par popmūziku. Manuprāt lai nu kurš, bet jaunākais točna nav. Bet nu džezs vai roks tas ar tā kā nebūtu, so – labāk popmūzikā un lielas izredzes uz uzvaru nekā rokmūzikā, kur šogad (BEIDZOT!) patiesi nesliktas lietas klajā nākušas.
Labākais roka albums – piedod, Imant Daksi, bet tavs 2007.gada otrs albums ‘Vēl nedzimušas reliģijas templī’ NAV rokmūzika! Rokmūzika IR “Inokentijs Mārpls” (3.vieta), “Dzelzs Vilks” (2.vieta) un “Pienvedēja piedzīvojumi” (1.vieta). Ja godīgi, tad pat tagad, rakstot šīs rindas un vienlaikus sūtot savas atzīmes gada balvas organizatoriem, joprojām esmu pārliecināts, ka šo trijotni var jaukt un miksēt savā starpā – šī nu ir tā epizode, kad būtu jādod visiem trim. Ok, “Mārplu” drīz varēs apbalvot par mūža ieguldījumu, tas varētu atkrist :), bet “Plastmasas pūdelis” un “Krējuma ķērnes maisītāja dzīve” šogad abi ir izdevuši skaistas, ļoti skaistas rokmūzikas plates.
Visubeidzot – Labākais mūzikas video klips. Te sāksim no beigām. Paturpinot jau draugu lokā sākto diskusiju par vietējā dziedoņa Dona jaunākajiem muzikālajiem sasniegumiem, precīzāk – totālu nespēju nodziedāt un pat SAPRAST Ingus Bērziņa rakstītos tekstus, arī šīs dziesmas (‘Tukšums’) video ir izcili…nekāds! Dons vaikstās, tirinās, stumda statīvu un pie sevis domā: “Eh, ka vajadzēja Ingum palūgt šitās dziesmas teksta kopsavilkumu…”
Par jautriem brīžiem parūpējās Ellas un Freimaņa mazohistu himnas ‘Satīties, sapīties’ video, kurš sižetiski atgādina kādu “Animal Planet” raidījumu – “mātīte” Ella cenšas jebkuru vārdu izrunāt, lūpas savelkot pēc iespējas lielākā “tūtītē”, šādi pievilinot “tēviņu”, savukārt “tēviņš” Freimanis, muti līdz ausīm atpletis un zobus atņirdzis, demonstrē savu vīrišķību, gandrīz nokožot Ellai degunu. On other news, dažus klipus vēlāk dziesmā ‘Welcome To The Club’ šī pati Ella izmisīgi cenšas 1:1 nokopēt Kailijas Minogas kustības, kas beidzas ar tizlu mīņāšanos un, visticamāk, izmežģītu kaklu – nu nav veselīgi tik bieži kratīt galvu!
[youtube voBOOMSATnI nolink]
Visā šai kopainā patīkami izceļas un pat jēdzīgi izskatās “Z-Scars” videodarbs dziesmai ‘Way Back Home’, savukārt “borovas” ‘Baba Toņa Inžeņers’ un “Iedomu Spārnu” klips izceļas ar atzīstamu ideju un ja nebūtu “laucinieciskais” izpildījums (abos gadījumos), tad varētu pat teikt, ka labi.
Par oriģinalitāti runājot – pārsteidz (patīkamā ziņā) visnotaļ savādais Enija Maika veikums dziesmā ‘Glamour, Cool & Antishock’ jaunās dziedātājas Janas Hermann izpildījumā. Ja spēj atcerēties/iztēloties/pieņemt jebkādas interesantas 80.gadu deju/popmūzikas izpausmes (atslēgvārds ir un paliek “glamour”), tad tu sapratīsi, par ko es runāju. Soliste gan dzied ellīgi šķībi un drausmīgāku angļu valodas akcentu es savā mūžā dzirdējis neesmu, bet, kā smejies, video tas nemaitā.
[youtube RwVFeOEd1Gc nolink]
Pirmo piecinieku ievada “Superhuman” klips dziesmai ‘Hey You’. Tajā ir viss, ko vajag “kārtīgā” mūzikas videoklipā – sveces milzīgos svečturos (check), trepes, pie kurām ģitārists izpilda galvu reibinošu solo (check), stīgu ansamblis (check), sarkanā samtā tapsēta istaba, kurā spēlē grupa (check), grupa tāpat uzstājas arīstāvot milzīga liesmojoša apļa vidū (check), klipa laikā kāda sieviete lipina pie sienām fotogrāfijas un pēc tam mežonīgi plēš tās nost (triple check). Vienīgais, kas pietrūka – nebija pazemes katakombu, koncerts uz naftas platformas vai ģitāras solo kalna galā. Bet gan jau nākamreiz…
[youtube hu4gkAFsZNg nolink]
Kamēr “SuperHuman” visnotaļ profesionāli veidotais klips izraisīja smieklus tā pašpietiekamības un “zvaigžņu slimības” dēļ, tikmēr “bet bet” šādu pašu smieklu un prieka dozu sarūpē stipri vien vienkāršākā veidā. Ideja ekselenta – iedot kādai meitenei uz skolu līdzi videokameru un dot uzdevumu “filmē, ko gribi”. Rezultāts, īpaši needitēts, arī ir dziesmas ‘Palmas zaļo vienmēr’ videoklips. Tā teikt – ieskats sen jau aizmirstajos pamatskolas gados…
[youtube 0umJOA4XzUQ nolink]
Pat nezinot visus šīgada nominantus videoklipa kategorijā zināju, ka divi labākie mūzikas video šogad ir tapuši hiphopa scēnā. Mazliet kļūdījos. Jā, ‘Esi brīvs’ un ‘No lūpām lasi’ abi ir ļoti spēcīgi videoklipi un, pieļauju, kāds no abiem reāli arī iegūs balvu šai kategorijā (ja no šiem abiem jāizvēlas, es saku – ‘Esi brīvs’).
[youtube dpmShcIIl9o nolink]
Pie viena – arī ‘No lūpām lasi’ video:
[youtube r4Yde0R07hY nolink]
Taču vismaz mans personīgais favorīts ir cits – raksta sākumā pieminētais Sergeja Jēgera un saksofonista Arta Gāgas kopdarbs ‘Duende’. Šī albuma ieraksta laikā tapa arīvideo – es pat gribētu teikt – pirmais videoklips klasiskajā mūzikā (es vismaz nezinu nosaukt kādu citu, tu zini?). Tapis Sesavas baznīcā (gluži kā albums), video piedāvā logu uz kādu paralēlu pasauli. Nieka sešās minūtēs ir izdevies paveikt nepaveicamo un nofilmēt…garīgumu. Nevis baznīcas torņus, bet garu pasauli – to “kaut ko”, kas ik dienas virmo gaisā ap mums, nav sataustāms, taču tai pat laikā visai dzīvei piedod jēgu… But then again – it’s just me and my imagination. :)
Reeciigs raksts. It iipashi par Ellu un Freimani(turpmaak tekstaa “teevinjsh” :D ), ka arii par Superhuman klipu.
tagad arii es kaut ko zinu
:)
1. Tēviņš nevar būt Freimanis! Tēviņš ir Grēviņš, jo kopš Mr.Sensors latvju tautai norādīja, ka tie vārdi rīmējas, nekā citādi vairs nensauksi.
2. Starp citu – par Grēviņu. Vai neviens, skatoties filmu “Who’s Eating Gilbert Grape” nekad nav nodomājis, ka, ja ņem Leonardu di Kaprio un liek viņam spēlēt garīgi atpalikušu pusaudzi, tad iznāk izspļauts Toms Grēviņš?
riktīgi labs, raksts, taa smeejusies nebiju sen. Par Freimeni un Ellu, man jau škiet , ka es viņus vienkārši nesparotu un arī Donu nesaprotu. Viņa dziesmu tekti patiešām meiģina atmodināt viņā vīrieti, bet snāk vienīgi puika, kas dzied par vīruiešu ģēlām. Bet, kā mēz zinam, ka Dons “Viņš ir forš !!!” :)
beidzot kaads nolika latvju populaaro muuziku, kur pienaakas :D jaaatziist, arii es taa sen nebiju smeejusies (ja neskaita eiroviizijas atlasi :p) :)
patiess raksts,cepuri nost,vietaam iists adrenaliins.paldies autoram.
interesanti, skaidrs, ka Daksis nav roks, nav pops, nav folks, kas tad tas ir?
Iedomīgs pūslis tu tirliņ esi. Droši, ka pats spēlē kā Džimijs Hendrikss un dziedi kā eņģelis. Dirsējs tāds…
“Starp citu – par Grēviņu. Vai neviens, skatoties filmu “Who’s Eating Gilbert Grape” nekad nav nodomājis, ka, ja ņem Leonardu di Kaprio un liek viņam spēlēt garīgi atpalikušu pusaudzi, tad iznāk izspļauts Toms Grēviņš?”
Leonardo ir liidziigs Tomam,un Toms ir liidziigs Leonardo,tas tiesa. bet lielaaku liidziibu var saskatiit filmaa “Titanic” ;)
man nu gan tā neliekas :D