Andžonis, arī pazīstams kā Andris Indāns vai, savās „labākajās dienās” – ekscentriskā elektroniskās mūzikas projekta „Gas Of Latvija” mugurkauls un vienīgais virzītājs, nule pasaulē laidis sekotāju pirms gada izdotajam ‘Sex’.

Atšķirībā no pagājušā gada decembrī klajā laistā, gana atmosfēriskā konceptalbuma ‘Sex’, jaunākais, kopsummā, šķiet, piektais „Gas Of Latvia” ieraksts pievērsies krietni vien eksperimentālākām noskaņām, nedaudz novārtā atstājot tā priekšgājējā pārstāvētās sintezatoru iespēles, kuras apskauj viegls „troksnis” (noise), ļaujot ‘Sex’ diezgan trāpīgi salīdzināt ar Kima Hansena industriāli elektroniskā projekta „Antenne” daiļradi. ‘We Are The Champions’, kas, kā paudis pats mākslinieks, pagājušā gada vasarā tapis ierakstīts ar VEF 206 modeļa radio uztvērēju, ko par savas bērnības nozīmīgu sastāvdaļu uzskatīs ne viens vien šo rindu lasītājs, turpretim ir dziļi iegrimis „tumšākajos” ambient mūzikas stila atzaros un rotaļājas ar vietumis ļoti industriālu, reizēm arī gana neuzmācīgu noise terminoloģiju, ļaujot albuma „līdzinieku” saraksta augšgalā pieminēt japāņa Akifumi Nakajimas elektroniskās mūzikas projektu „Aube”. Albuma divās „20-un-vairāk” minūšu ilgajās vairāku daļu kompozīcijās simboliski atainots tas, „kas notiek” ēterā starp raidstacijām, galarezultātu ļaujot visai veiksmīgi salīdzināt ar japāņu šausmu filmu (‘Kairo’, ‘Ringu’) skaņu celiņiem. Saprotu, ka ir gana bezcerīgi mēģināt izskaidrot faktu (ko lielākā daļa noise mūzikas stila ne-pazinēju un noliedzēju noteikti tā vai tā nevēlēsies saprast), ka arī reizēm neciešamā „starpstaciju telpas” šņākoņa var tikt pasniegta mākslinieciskā un pat baudāmā veidolā, taču mūzikas pasaules aktīvākiem iepazinējiem ar nedaudz stabilāku nervu sistēmu varu tikai ieteikt ‘We Are The Champions’ kā gana veiksmīgu un hiper-hipnotisku audiālu pieminekli skaņu pasaulei, kas ik brīdi virmo ap mums.