Ar savu aizpagājušā gada debiju zviedru elektroniķis/dīdžejs/eksperimentālists “The Field” (īstajā vārdā Aksels Vilners), nebaidos šo vārdu – bezmaz vai radīja veselu elektronikas subžanru, ko, par prieku valodniekiem, varētu nosaukt par “lēcekni” vai kā tamlīdzīgi. Jo kā gan citādi lai vienā vārdā raksturo mūziku, kuras centrālā sastāvdaļa ir visdažādākie – paša radīti un aizlienēti – skipojoši sempli (uh, cik latviski sanāca!). Šoreiz pie aizlienētajiem jāpiemin slavenais 80.gadu hits ‘Everybody’s Got To Learn Sometime’, kas, nezaudējot savu skumju caurausto vadmotīvu, atdzimis tīri vai bossanovas ritmā. Kas attiecas uz pārējiem plates oriģināl-komponējumiem (drīzāk miksiem), tie, salīdzinot ar diska priekšgājēju, kļuvuši mazliet melodiskāki, harmoniskāki, pieradinātāki. Jāpiekrīt jau ir – nav daudz tādu, kas būtu gatavi stundu no vietas klausīties “lēkājošas” plates skaņās. Diemžēl, padarot to visu mazliet vieglāk uztveramu, “The Field” ļoti riskē zaudēt piesaisti sevis radītajam jaun-žanram un, līdz ar to – arī vienīgo iemeslu, kāpēc vispār šo plati klausīties. Jo bez tā ‘Yesterday And Today’ ir vien garlaicīga deju mūzika.

‘I Have the Moon, You Have the Internet’
[audio:TheField_IHaveTheMoonYouHaveTheInternet.mp3]

‘Everybody’s Got To Learn Sometime’
[audio:TheField_EverybodysGotToLearnSometime.mp3]

‘Yesterday And Today’
[audio:TheField_YesterdayAndToday.mp3]