Savā otrajā blakusprojekta “The Whitest Boy Alive” platē Erlens Oije (tas pats, kas plašāk pazīstams, pateicoties Bergenas “sapņu popmūzikas” duetam “Kings Of Convenience”) ir attālinājies no 2006.gada diskā ‘Dreams’ ietvertā harmoniskā vidusceļa starp “shoegaze” un postroka žanriem. Tā vietā ‘Rules’ piedāvā gana sintētisku skanējumu, disko ritmus, dominējošas elektriskās ērģeles, un uzreiz neizskaidrojamu sajūtu, ka te tomēr pilnai laimei kaut kā pietrūkst.

Protams, plates pirmais skaņdarbs ‘Keep A Secret’ ir skaļš sākums – “pielīpoša” melodija, trāpīgs ritms, kuram automātiski līdzi sāk sisties arī klausītāja kājas. Hits, varbūt pat būs atrodams gada labāko dziesmu sarakstā. Taču turpinājums pieviļ. Kā jau nereti šādos gadījumos, plates formula ir vienkārša – viss sākas uzvaroši, tad palēnām izčākst, lai dienas beigās “klausītājs vulgaris” no konceptuāla albuma, kurš varēja būt lielisks, prātā paturētu vien dažus ekselentus skaņdarbus. Diemžēl pie šādu disku piemēriem ir jāmin tā paša Erlena Oijes gandrīz lieliskais, bet tomēr viduvējais solodisks ‘Unrest’. Ja esi dzirdējis to, tu lieliski sapratīsi manas izjūtas ‘Rules’ baudīšanas laikā: “IR! Bet… nav.”

Atslēgvārds ir “disko-pops”. Reti vienveidīgs žanrs. Protams, tā nav liftu mūzika, taču fancīgā basa un ērģelīšu nemitīgā sadziedāšanās jau pie plates trešās dziesmas šķiet totāli apnikusi, lai vai cik skaistas būtu harmonijas. Savukārt aranžējumi šoreiz padevušās reti… nekādi: tiek ieskicēta trāpīga melodija, uz kuras tad puiši “uzsēžas” un nekur tālāk arī netiek.

Taču ja kaut kā izdodas tikt pāri albuma pusei, par sevi liek manīt dažas tomēr (yeah!) eksistējošās plates pērlītes. Piemēram, no kopainas visatšķirīgākā ir liegā balādīte ‘Rollercoaster Ride’, savukārt plates beigās ir atrodamas uzreiz trīs kompozīcijas, kurās, atšķirībā no visa iepriekš dzirdētā, vismaz ir sajūtama kaut kāda dvēsele. Un kāda vēl! Neizskaidrojamā vīzē šī trijotne, sākot ar ‘Promise Less Or Do More’ un beidzot ar teju septiņas minūtes ilgo, disku noslēdzošo ‘Island’ savā klausītājā rosina visnotaļ romantiskas, pat erotiskas emocijas! Tieši šiem skaņdarbiem skanot, prātā šāvās sen aizmirstas skolas laiku ainas par bučošanos sveču gaismā, pēdējiem trolejbusiem mājup, uz sliekšņa pamestām puķēm un reizē no aukstuma un “trīcošām kājām” nosarkušiem vaigiem.

Ar piespiešanos ‘Rules’ var nosaukt par stilīgu-disku-kura-pavadījumā-var-mazliet-pamaigoties un aģitēt to dāvināt sievietēm 8.martā, kāzu jubilejā un citos skaistos svētkos. Bet pārāk nopietni ‘Rules’ uztvert laikam tomēr nav ieteicams.

Noklausies:

‘Keep A Secret’
[audio:TheWhitestBoyAlive_KeepASecret.mp3]

‘Rollercoaster Ride’
[audio:TheWhitestBoyAlive_RollercoasterRide.mp3]

‘Dead End’
[audio:TheWhitestBoyAlive_DeadEnd.mp3]