Kad Cilvēks atgriezīsies no sava pirmā starpgalaktiskā lidojuma, pats novecojis vien par dažiem gadiem, bet savus tuviniekus sastopot vairs tikai kapa pieminekļu izskatā, viņš beidzot apzināsies, ka divas vienīgās šīs ēras konstantes ir karš un Brūss Springstīns.

Lai neteiktu, ka par Bosu sauktā amerikāņu dziesminieka Springstīna 16.studijas ieraksts sastāv no “tiem pašiem vēžiem”, atliek vien secināt, ka šis – pārmaiņu laiks pasaulē ir kā radīts, lai savā auto, sastrēgumā sēžot, paklausītos mūziku, kas tik ļoti veicina aizmiršanos, ka tas var kļūt bīstami citiem satiksmes dalībniekiem.

Par sapņiem dziedādams, Springstīns aizmirst par visu – par saviem 15 iepriekšējiem albumiem, par ekonomisko un politisko krīzi, taču – pats labākais – viņš liek aizmirsties arī savam klausītājam. Un tas nozīmē tikai vienu (kaut arī tās ir neglābjami vecas ziņas, dzirdētas jau 15 reizes) – mūsu rokās ir skaists un nopulēts rokmūzikas tīrradnis, perfekts savā pārdomātībā un profesionāls – vienkāršībā. Ar aptuveni 2/5 daļām “filleru” albumā, bet vai tad kāds skaita?

Līdz ar to jautājums ir – nē, nevis par to, vai albumu ievadošā sāga par jauniņo ‘Bandītu Pītu’ ir vai nav aizguvusi melodiju no “Kiss” leģendārā ‘I Was Made For Loving You, Baby’. Drīzāk vīzdegunīgi var vīpsnāt, vai Brūss Springstīns vispār prot radīt sev tipiski neraksturīgu albumu. Ja arī prot, tad šis nav tas. Bet, dīvainā kārtā, tas nav pārmetums. Drīzāk pārsteidzoša atziņa, ka sāku palēnām saprast šī vīra domu gaitu. Laikam, par spīti tam, ka mūs šķir vairāk nekā 30 gadi, būšu “panācis” Springstīnu vai, citiem vārdiem sakot, lēnām kļūstu vecs.

Noklausies:

‘What Love Can Do’
[audio:BruceSpringsteen_WhatLoveCanDo.mp3]

‘Good Eye’
[audio:BruceSpringsteen_GoodEye.mp3]

‘Life Itself’
[audio:BruceSpringsteen_LifeItself.mp3]