The Streets ‘Everything Is Borrowed’ (3,5/5)

Un nevar Maikam Skineram nepiekrist – labākā mūzika jau radīta labi sen, labākās un radošākās reklāmas arīdzan spējam vairs tikai parodēt, bet paši braukājam mašīnās un dzīvojam dzīvokļos, kurus esam aizņēmušies no kādas ziemeļvalstu bankas. Tādas, lūk, pārdomas par dzīvi!

Jaunākajā un reizē priekšpēdējā “The Streets” platē Birmingemas dzejdaris/hiphoperis Skiners ir turējis solījumu sev un kaut mazliet reabilitējies savu cienītāju acīs par vienkārši drausmīgo iepriekšējo plati ‘The Hardest Way To Make An Easy Living’. Par laimi zudušas ir ārišķības, lecīgums un pašmērķīga pirkstu vicināšana gaisā amerikānisku r&b ritmu pavadījumā. Tā vietā… es jau gribētu teikt, ir atgriezies “vecais, labais” Maiks Skiners. Nu, gandrīz. Ar ne tik intravertiem un urbānām pārdomām pilniem dziesmu tekstiem kā savā debijā, taču pilnīgi noteikti tikpat ļoti lielā mērā “savējais” kā apdziedot rindas uz bankomātiem un pirmos randiņus. Jau dzirdu, ka daži lasītāji skumji nopūšas. Nu ir, ir ‘Original Pirate Material’ fenomenāls un neatkārtojams ieraksts, pieņemiet to! Labāka “The Streets” nebūs. Viss.

Jaunā plate liek uzsvaru uz detaļām – melodijām, harmonijām, stīgu ansambļiem, trompetēm, trāpīgiem ritmiem un daudziem citiem nieciņiem, kas dzīvi padara interesantāku un liek iedziļināties. Pats Skiners te vairāk dzied nekā repo – tiesa, tā nav pārak laba ziņa, taču tai pat laikā plate rada visnotaļ godīgu un pat dvēselisku iespaidu. Līdz ar to – tās “sagremošanai” nepieciešams kāds brīdis, taču nav arī tā, ka ‘Everything Is Borrowed’ būtu kaut kāda mēra fona mūzika. Kad otro dienu pēc kārtas prātā dungosiet jaunās plates melodijas un atzīsiet, ka “cinītis ir spējīgs gāzt krietni lielāku vezumu” nekā sākotnēji domāts, vienlaikus arī secināsiet, ka ‘Everything Is Borrowed’ ir spējīgs konkurēt ar ‘A Grand Don’t Come for Free’ par otra labākā “The Streets” albuma titulu.

Noklausies:

‘Everything Is Borrowed’
[audio:TheStreets_EverythingIsBorrowed.mp3]

‘I Love You More (Than You Like Me)’
[audio:TheStreets_ILoveYouMore(ThanYouLikeMe).mp3]

‘On The Edge Of A Cliff’
[audio:TheStreets_OnTheEdgeOfACliff.mp3]

4 thoughts on “The Streets ‘Everything Is Borrowed’ (3,5/5)

  1. Nedaudz apdomāju to, ko pateici par šī mākslinieka daiļradi un vēlos oponēt, ja drīkst.

    1. The Hardest Way to Make an Easy Living. Ko tik skarbi? Tur ir vismaz ir kādi 5-6 ļoti labi gabali par aktuālām lietām. When You Wasn’t Famous – kurš gan nav domājis par celebrities ievilināšanu savā buduārā? Never Went To Church – alkohols kontekstā ar reliģiju. Kur vēl precīzāka kombinācija? Two Nations – ASV vs. UK. Manā uztverē ļoti smalka lirika par to, kas svarīgs it kā uz papīra līdzīgām nācijām (valoda). Un spēle ar valodu ir tuvu ģeniālai (negribu tomēr pārspīlēt). The Hardest Way To Make An Easy Living nedaudz ieskicē mūzikas biznesu no puses, kas vismaz man nav bijis ļoti pazīstams. All Goes Out The Window!!!! Parādi man vēl labāk pasniegtu patiesību par komunikāciju ar “the opposite sex”?? Šitā gan ir ģeniāla lirika! Fake Streets Hats bīts ir ļoti iekustinošs, lirikās pie tāda bīta reti kad ir jēga iedziļināties šajā mūzikas žanrā.

    2. Nezinu, varbūt ir populāri teikt, ka pirmā plate Streets ir bijusi tā izcilākā, tiešām nezinu – neesmu izmeklējies visos interneta forumos. Bet personīgi man tā liekas ausij netīkamākā, un arī tekstos neko pārlieku ģeniālu nesaskatu. Tekstu ziņā vislabākā viņu plate ir bijusi “A Grand Don’t Come For Free” – ideāls vienas dienas/nedēļas (tas pēc uztveres) kopsavilkums 40 minūtēs muzikālā pavadījuma

    3. Par jaunāko albumu pagaidām vēl neesmu gatavs izteikties. Esmu klausījies apmēram tikai pāris dienas. Pagaidām tituldziesma un albuma otrā dziesma izceļas tīri tā uz ausi.

    Ņem par labu! Un es nesaku, ka tu īstenībā nemaz neesi klausījies Streets tekstus.

  2. :) paldies, ka neapvaino mani tekstu nesaprashanaa/nedzirdeeshanaa. Es to augsti noveerteeju.

    Saprotu tavu domu gaitu, tachu man (un ne tikai man) gribeetos Skinera dziedaashanu par ASV vs. UK un citaam “globaalaam” aktuaalaam – politiku, muuzikas industriju, dzimumu atshkjiriibaam – pieliidzinaat skaistumkonkursu daliibnieceem, kuraam allazh meeles galaa ir sentences par mieru pasaulee utt. Un ja tam pievieno faktu, ka no visaam “Streets” plateem muzikaali tieshi ‘The Hardest Way to Make an Easy Living’ ir visshvakaakaa, tad es patieshaam nekaunos to saukt par “vienkaarshi drausmiigu”. Atceries, ka pirms taas klajaa naaca tevis atziitais ‘A Grand Don’t Come For Free’. Regress, ne progress.

    To, ka “The Streets” teksti ir sociaali traapiigi, pieraada visa vinju dailjrade, tachu mani (un atkal jau – ne tikai mani) milziigie komplimenti Skineram un Co par vinju debijas plati vairaak nopelniiti nevis tikai ar tekstiem, bet gan ar visu auru kopumaa – “ielu dziive” komplektaa ar jaunu čali Maiku Skineru, kam sakrājies daudz ko teikt par pasauli ap vinju, turklaat tobriid izpildiijuma veids bija kas visai svaigs un origjinaals. Un kaa punkts uz “i” ir debijas albuma harmonijas – pat neieklausoties tekstos tieshi ‘Original Pirate Material’ ir melodiju zinjaa “vislipiigaakais” un sabalanseetaakais “The Streets” ieraksts. Taads kaa “Film Noir” mūzikā.

    Protams, “The Streets” otraa plate ir viegli uztverama, aspraatiiga un draudziigaak noskanjota kaa jebkursh cits no vinju ierakstiem. Tachu, ja man ir jaabuut brutaalam un tiesham, taa ir popmuuzika. Pozitiiva un ne tuvu ne tik shkjebinosha kaa ‘The Hardest Way to Make an Easy Living’, tachu popmuuzika. Jaunaa plate shai zinjaa censhas mazliet no taa visa attaalinaaties, radiit personiskaaku, “dziedu-taapeec-ka-ir-ko-teikt” iespaidu. Gluzhi kaa debijas albumaa. Tachu, manupraat, vispreciizaakais kriteerijs kaada albuma labuma/sliktuma izveerteeshanai ir tas, cik biezhi pats nemanot veelies to paklausiities, izvilkt no disku plaukta. Shai zinjaa absoluuts liideris manaas (un ne tikai manaas) aciis ir ‘Original Pirate Material’ – ir bijushas dienas, kad juutu fizisku veelmi dzirdeet ‘Has it come to this’ akordus un tekstus. Otrajaa vietaa joprojaam ir jautraas sentences par staaveeshanu rindaa pie bankomaata un pirmajiem randinjiem (‘A Grand Don’t Come For Free’) un driiz peec tam arii jaunais disks – pagaidaam visvairaak tieshi savas auras deelj, tachu ljoti atziistama ir jaunaa diska muzikaalaa dazhaadiiba (zhanri, instrumenti, aranzheejumi, stili). Teksti sheit tieshaam varbuut arii nav tik traapiigi, bet man svariigaaka ir taa emocionaalaa puse.

    Izskataas, ka mees muuzikaa vnk dzirdam/mekleejam dazhaadas lietas.

Leave a Reply to Viesturs Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *