Nick Cave & The Bad Seeds ‘Dig, Lazarus, Dig!!!’ (4/5)

nick caveNika Keiva dzīve 50 gadu vecumā ir tikai sākusies – kopā ar “The Bad Seeds” ir radīts albums, kuru droši var saukt par Keiva mūziķa karjeras vienu no labākajām epizodēm.

“Slikto sēklu” jaunākajam ierakstam ‘Dig, Lazarus, Dig!’ ir visas iespējas kļūt arī par manu iecienītāko šā slavenā Austrālijas kolektīva albumu. Un, atceroties, cik “glaimojošus” vārdus sākotnēji no manis izpelnījās raupjais Keiva jaunā projekta “Grinderman” debijas ieraksts, tas laikam ir liels kompliments.

‘Dig, Lazarus, Dig!’ ir četrpadsmitais Keiva un “The Bad Seeds” albums, un jau sākotnēji presē izskanēja frāzes, kas liecināja, ka šis būs visai “grinderman-isks” ieraksts. Nevaru tam gan pilnībā piekrist. Jā, raupjš, sūrs un pabaiss vienas nots rokenrols – tāds bija “Grinderman” un tāds vietumis ir arī ‘Dig, Lazarus, Dig!’. Taču. Atšķirībā no ‘Grinderman’, šeit ir padomāts arī par tādiem melodijas un harmonijas mīļiem kā es, kurš acīm redzot vēl nav izaudzis līdz Keiva mākslas bezierunu izpratnei un ceļu šai virzienā meklē episkos tekstos un fundamentālās, lipīgās harmonijās. Abi pieminētie šeit ir pārstāvēti, turklāt katrs atsevišķi paģēr atzinības pilnus vārdus.

[youtube 7kV5XkBQsKU nolink]

Citiem vārdiem sakot, Keivs šeit atkal ir stāstnieks. Un, atkarībā no katrā dziesmā ietvertās sāgas – vai tā būtu par bībelisko Lācaru un viņa uzmodināšanu no mirušajiem (no kurienes, acīm redzot, arī viss albuma koncepts un arī nosaukums) vai par modernās pasaules lielo līdzību ar elli, atšķiras arī dziesmu emocionālās nokrāsas. Lielākoties tomēr tā ir traka, bet “pilnīga” un reti kvalitatīva rokmūzika, taču vietumis pavīd arī pāris tipiski “keiviskas” balādes (‘Hold On To Yourself’), kuru pavadījumā sajukt prātā un sasniegt absolūtu emociju katarsi un nervu galiņu orgasmu. Un tā nav ironija – Keivs šeit īsteni šamaniskā manierē aplūko pasaules kārtību, sievietes, reliģiju, ceļu kā dzīves šķērsgriezumu un dara to tik meistarīgi, ka albums burtiski izrauj savu klausītāju no realitātes un aicina uz esošo, (paš)saprotamo vai zināmo paraudzīties savādāk. Un tāds arī, ja var ticēt Keivam, ir bijis viņa mērķis:

Ever since I can remember hearing the Lazarus story, when I was a kid, you know, back in church, I was disturbed and worried by it. Traumatized, actually. We are all, of course, in awe of the greatest of Christ’s miracles – raising a man from the dead – but I couldn’t help but wonder how Lazarus felt about it. As a child it gave me the creeps, to be honest. I’ve taken Lazarus and stuck him in New York City, in order to give the song, a hip, contemporary feel. I was also thinking about Harry Houdini who spent a lot of his life trying to debunk the spiritualists who were cashing in on the bereaved. He believed there was nothing going on beyond the grave. He was the second greatest escapologist, Harry was, Lazarus, of course, being the greatest. I wanted to create a kind of vehicle, a medium, for Houdini to speak to us if he so desires, you know, from beyond the grave.

‘Dig, Lazarus, Dig!’ emociju gamma variē no viegli nicīgas un vienaldzīgas līdz galēji depresīvai, pa vidu ietverot dažas psihedēliskas, eksperimentālas rokmūzikas epizodes. Viņš stāsta par izteikti jutekliskiem tematiem, taču veiksmīgi izvairas no “vieglā ceļa” – romantikas. Ja ‘Dig, Lazarus, Dig!’ ir atrodamas atsauces uz mīlestību, tad tā ir pragmatiska, tumša un tomēr reizē sasodīti eleganta un, gribētos pat teikt – krietni vien spēcīgāka, patiesāka par ierasto.

Neviens no albuma skaņdarbiem nepaskrien gar ausīm nemanīts, nekas šeit nav lieks. Dziesmas ir pārbāztas ar idejām, pasaules skatījumiem, trāpīgām frāzēm, kā arī atslēgvārdiem un atsaucēm uz visu līdzšinējo bagātīgo Keiva un “The Bad Seeds” daiļradi. Gala rezultāts – sarežģīts, dažāds, allaž jauns un neredzētus/nedzirdētus elementus atklājošs albums, kurā nekādā ziņā nevilsies neviens līdzšinējs Keiva cienītājs. Un pat iedziļināties negribošs klausītājs šo savādo, Keiviski-depresīvo un reizē pat ļoti dzīvo pasaules skatījumu atzīs par labu esam.

Noklausies:

Moonland
[audio:NickCaveTheBadSeeds_Moonland.mp3]

Hold On To Yourself
[audio:NickCaveTheBadSeeds_HoldOnToYourself.mp3]

Lie Down Here (And Be My Girl)
[audio:NickCaveTheBadSeeds_LieDownHere(AndBeMyGirl).mp3]

2 thoughts on “Nick Cave & The Bad Seeds ‘Dig, Lazarus, Dig!!!’ (4/5)

  1. liidz shim Nicks man nebija iisti piesaistiijis, bet tieshi peec shiis recenzijas un piemeeru noklausiishanaas liekas, ka shis CD ir jaaiegaadaajas. Paldies lapas autoram!

  2. Biju klausījis Grinderman albumu (droši vien izraku no kādiem nebūt topiem, iespējams tā paša TvNet). Ieeju “Upē”, ieraugu klausāmajā plauktiņā “Dig, Lazarus, Dig”, kas k-kur jau bija manīts…un sasodīts, skan tak tāpat kā kaut kas jau dzirdēts. Nu lūk, tagad izlasot recenzijas par “Grinderman” un “Dig, Lazarus, Dig” viss top skaidrs. Jānoklausa būs kā nākas šis garadarbs. Paldies autoram!

    P.S. Vēl jāpacenšas papētīt The Bad Seeds ierastā daiļrade no aigājušajiem gadiem.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *