Pēc fantastiskās “saulaina indie-roka” paraugstundas savā iepriekšējā, 2006.gada platē ‘Destroyer’s Rubies’, vankūverieša Daniela Bežāra vadītais kolektīvs radījis smeldzīgu, dvēselisku un vairāk dziesminieku kultūrai atbilstošu astoto albumu – lielisku kompanjonu bezmiega naktīm un depresīvām, sirdi plosošām dzīves epizodēm.

Bežārs arī šoreiz palicis uzticīgs savam dzejdara talantam – jaunais ieraksts burtiski dzirkstī no epitetiem, kas vietumis jau liek pat retoriski jautāt, kādas sēnes Bežārs lieto:

a cathedral sick of the sky again, says to it;
“Please not now, will you just look at the time, it’s standing still! Somewhere applause falls dead on the hillside”

Aptamborēts ar te akustisku, te elektrisku ģitāru arpēdžijām un visai bieži 11 dziesmu garā albuma gaitā sastopamām ērģeļu/sintezatoru skaņām, ‘Trouble In Dreams’, neuzmanīgi vērtējot, ir salīdzinoši vienveidīgs ieraksts, vismaz salīdzinājumā ar ‘Rubies’ jau nu noteikti. Taču ir vajadzīgs laiks, lai patiesi iepazītu ‘Trouble In Dreams’ dabu. Nē, nevis pacietība, bet “pareizās” sajūtas. Iespējams, mūsdienu straujajā patērētāju sabiedrībā ir visai riskanti radīt tik dvēselisku, personiski uzrunājošu ierakstu, ka tam ir nepieciešama “iekšēja sagatavošanās” un kurš “nenostrādā” ikreiz, kad to lieto. Tomēr rezultātā “īstajos” brīžos, kad galvā šaudās domas un ir nepieciešams mazliet atslēgties no ikdienas steigas, bet vēl precīzāk – kad vienkārši sāp sirds gluži vienalga kādu iemeslu dēļ, ir vēl viens ieraksts, pie kura patverties un kura pavadījumā var gan raudāt, gan smiet.

Mērķauditorija – rūdīti melanholiķi.

Noklausies:

Blue Flower/Blue Flame
[audio:Destroyer_BlueFlower_BlueFlame.mp3]

Foam Hands
[audio:Destroyer_FoamHands.mp3]

Libby’s First Sunrise
[audio:Destroyer_LibbysFirstSunrise.mp3]