Tiem ļautiņu tūkstošiem, kas pašmāju lieliskākajā šīsvasaras mūzikas pasākumā Salacgrīvā ar sajūsmu uzņēma grupas “Stereophonics” spēcīgā roka performanci, ziņa par jauna grupas albuma iznākšanu nebūs nekāds jaunums.
Pietiek noklausīties kritiķu un arī fanu vidū dalītām emocijām uzņemto grupas iepriekšējo ierakstu, 2005.gadā izdoto ‘Language. Sex. Violence. Other?’ vai noskatīties 2001.gada Lielbritānijas minifestivālā ‘A Day at the Races’ uzņemto grupas tāda paša nosaukuma DVD, lai saprastu, ka “Stereophonics” ir izteikta “dzīvā” grupa. Līdz ar to ir visai lieki satraukties par to, ka grupas albumi ir pārpildīti ar kliedzošu rokmūziku, kura…neaizķer savu klausītāju – tāda nu, ar retiem izņēmumiem, ir “Stereophonics” prakse, kuru pastarpināti intervijā atzina arī grupas bundzinieks. Grupas jaunākais veikums, lai arī ienes nelielas korekcijas grupas skanējumā, ir vēl viens šāds, visai tipisks “Stereophonics” ieraksts.
Plati ievada vairāki tipiski ģitārroka opusi – politiskais un smagnējais, mazliet pat uz “grunge” stilu pavelkošais ‘Soldiers Make Good Targets’, kā arī ‘Pass The Buck’. Lai arī abas šīs kompozīcijas ir gana atsperīgas, enerģētiskas un “Stereophonics” pārstāvētajam žanram piederīgas, prātā tās paliek tikai pateicoties ārdošiem, “stadionu roka” stila piedziedājumiem, nevis kvalitatīvām satura iezīmēm. Īsāk izsakoties, šeit runa ir par skaļu, bet patukšu rokmūziku.
Pēc roķīgā ievada, protams, ieskanas viens no albuma lielākajiem hitiem – lēnais un mazliet “koldplejiskais” ‘It Means Nothing’, ko pat pret “Stereophonics” daiļradi vienaldzīgs klausītājs nosauks par precīzi nopozicionētu, cukursaldu balādi, kuras pavadījumā grupas izskatīgā līdera Kellija Džounsa fanes visās pasaules malās varēs jukt prātā. Muzikāli dziesma būvēta uz diviem akordiem un nav domāta tam, lai par to diskutētu kvalitatīvās kategorijās.
Lai arī fanu vidū saukts par bez maz vai visu laiku neveiksmīgāko pirmo singlu grupas vēsturē, tieši ‘Bank Holiday Monday’ tā – pa īstam piesaista uzmanību diska saturam. Šis enerģiskais un ārdošais rokenrols (skat.video) kalpo kā veiksmīgs katalizators starp jau pieminēto, “oficiālo” albuma pirmo singlu ‘It Means Nothing’ un vēlāk dzirdamo tā “mazo brāli” – lirisko ‘Daisy Lane’.
[youtube Ae-PDUd57Xw nolink]
‘Stone’ ir vēl viena izteikti melodiska, liega ģitāru balāde, mazliet prātā atsaucot “Smashing Pumpkins” mierīgākos brīžus un vēlreiz liekot konstatēt, ka tieši vieglums un lirika ir precīzākie albuma ‘Pull The Pin’ raksturlielumi, lai arī platē netrūkst pāris elegantu un atsperīgu roka gabalu – kaut vai ‘My Friends’. Albuma beigās atrodama kārtējā balāde – šoreiz akustiskās notīs, un kaut kā šķiet, ka tieši ‘Bright Red Star’ bija viena no tām jaunā albuma dziesmām, kas bija dzirdama arī grupas koncertā Salacgrīvā. Labojiet, ja kļūdos. Tomēr, pretēji ierastajai kārtībai, kad grupas parasti “pulveri” izšauj jau albuma sākumā, finišam pataupot vien vienu “pieklājīgu” hitu, tad līdz ar ‘Bright Red Star’ albuma izskaņā atrodami uzreiz vairākas visa albuma pērles. Spilgtākais piemērs – ‘Lady Luck’, kurā beidzot visa ‘Pull The Pin’ skanējuma laikā izdodas dzirdēt kādu “dvēselisku piesitienu” vai, citiem vārdiem sakot, šajā dziesmā Kellijs Džounss patiešām liek lietā sava vokāla estētiskās un ēteriskās īpašības, radot dziesmu, tieši kurai pateicoties pēc gadiem tiks piesaukts viss ‘Pull The Pin’.
Nevajadzētu pārprast – tas nenozīmē, ka šis, kopskaitā sestais “Stereophonics” ieraksts ir nenostrādāts vai vienkārši “galīgi garām”. Tomēr vai nu tas ir nepārdomātais albuma dziesmu izkārtojums, kur labākās albuma dziesmas būtībā ir pēdējie pieci diska skaņdarbi, vai arī pie vainas ir pārlieku lielais “filler-u” jeb to dziesmu skaits, kas albumā burtiski tikai aizpilda vietu un nepiedāvā ittin neko prātā paliekošu – fakts paliek fakts, ka albums kopumā ir jānosauc par viduvēju, lai arī, piemēram, disku noslēdzošais ‘Drowning’ ir visu trīs albuma sākuma dziesmu vērts. Ko lai saka – “Stereophonics” turpina būt lielisku koncertu, bet paštruntīgu albumu grupa.
‘Bright Red Star’
[audio:Stereophonics_BrightRedStar.mp3]
‘Lady Luck’
[audio:Stereophonics_LadyLuck.mp3]
‘Drowning’
[audio:Stereophonics_Drowning.mp3]