Šādu mirkļu dēļ ir vērts ikdienā sekot mūzikas jaunumiem – lai ar zināmu pirmatklājēja spīdumu acīs un neviltotu sajūsmu paziņotu, ka skandalozā britu rokmūziķa Pīta Dohertija grupas „Babyshambles” otrā studijas plate ir vienkārši lieliska!

Protams, kāds nu tur pirmatklājums – „Babyshambles” jaunā plate veikalu plauktos atrodama jau kopš oktobra sākuma, un dažas labas vietējās mūzikas televīzijas mājaslapā tiek piedāvāta pat ekstra visu albumu pilnā apmērā noklausīties. Un tomēr – savādāk kā ar smaidu sejā ‘Shotter’s Nation’ nav iespējams klausīties. Iespējams, tāpēc, ka „Babyshambles” debijas disks pirms diviem gadiem atstāja tādu – pa pusei izsalkušu; daži lieliskie ‘Down In Albion’ skaņdarbi burtiski noslīka Dohertija narkotiku reibumā tapušajos, neskaidrajos eksperimentos.

Ar producenta Stefana Strīta (“The Smiths”, “Blur”, “Kaiser Chiefs”) palīdzību tapis grupas otrais ieraksts, kurā arī ir atrodams tas „saldais ēdiens”, kuru tik ļoti gaidīja visi „Babyshambles” muzikālajai varēšanai un ģenialitātei tomēr noticējušie mūzikas klausītāji. Par būtiskāko (un lielākajai daļai ausu – arī draudzīgāko) jaunās plates skanējuma pārmaiņu jānosauc ‘Shotter’s Nation’ izteikti melodiskā daba, kas kalpo kā nozīmīgs pretstats iepriekšējās „Babyshambles” plates raupjajam ģitārrokam. Nepārprast, Dohertijs nav kļuvis par popmūziķi, un joprojām viņa dziesmas lielākoties ievada griezīgas ģitāru partijas, gluži kā albumu ievadošajā ‘Carry On Up The Morning’, kura piedziedājuma stieptais ‘It`s not eeeeasyyyy” iesēžas prātā uz ilgāku laiku.

Arī plates pirmais singls ‘Delivery’ (skat.video) ir vienkāršas un Dohertija kontekstā neierasti kvalitatīvas rokmūzikas paraugs, kurā beidzot pat „vienkāršajam” klausītājam, kas „nedzīvo” rokmūzikā un kuram visas šitās mūslaiku britu mūzikas kaislības ir tikai daļēji saprotamas, izdodas sadzirdēt, „o čom reč”. Tiešām iekustinošs, lecīgs roks. Un šis turklāt, aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, būtu nosaucams par vienu no neveiksmīgākajiem (lasi: salīdzinājumā ar pārējo albuma dziesmu spilgtumu neuzkrītošākajiem) plates opusiem.

[youtube 4Qh3BMOoKmo nolink]

Atšķirībā no „Babyshambles” debijas plates, šoreiz vārds „albums” šī termina patiesajā nozīmē var tikt lietots bez bēdu, un galvenokārt tas ir darāms pateicoties ‘Shotter’s Nation’ aizraujošajai vidusdaļai, kur cits pēc citas satilpušas šūpuļdziesmas tiem bērniem, kuri allaž ir vēlējušies nevis piedzimt laimes, bet, piemēram, „Led Zeppelin” krekliņā. Tā, piemēram, ‘You Talk’ ir pēc visiem melodiju un ritmu standartiem veidots rokenrols, kuram piemīt valdzinoša spēja teleportēt savu klausītāju kādus 30 gadus senā pagātnē. Sekojošais ‘UnBiloTitled’ uzskatāms par Pīta Dohertija rehabilitēšanos visu to acīs, kas līdz šim ir uzstājuši, ka šis puisis vienkārši neprot dziedāt. ‘Side Of The Road’ ir vairāku muzikālu noskaņu un ritmu kokteilis, ko vairāk gan prasās piedēvēt pankrokam, turklāt ļoti dzīvelīgam. Bet albuma vidu iezīmējošais ‘Crumb Begging Bahead’ liek, šķiet, pirmoreiz „Babyshambles” pastāvēšanas laikā grupas mūzikas kontekstā lietot tādus vārdus kā ‘Revolver’ ēras „The Beatles”, „Shocking Blue” vai pat „The Kinks”. Nav daudz tādu mūsdienu grupu, kuru mūzika būtu cienīga kaut tuvu stāvēt šiem vārdiem.

Albuma otra puse pārstāv mazliet mierīgākas noskaņas – ‘Unstookie Titled’ četrarpus minūšu skanējumā iepin veselu, „bītņiku” kultūras priekšrakstiem atbilstošu stāstu iz dzīves, ar neiztrūkstošu „apļveida” kompozīciju un neskaitāmām kulminācijām. ‘There She Goes’ ir vēl viena albuma pērle – iztēlojies Pītu Dohertiju, izņēmuma kārtā eleganti ietērptu, cigarešu dūmu un viskija aromāta ieskautu, tā sauktās „depresijas ēras” gados muzicējot nomales krodziņos, un tu nebūsi tālu no šī skaņdarba noskaņas. Lieliski!

Albumu noslēdz vienkārša (vai vienkārši skaista), akustiska oda pašam Dohertijam – skaņdarbs ‘Lost Art Of Murder’, kurā dzirdamas rindas „Could roll a four / Could roll a nine / Find yourself washed up in paradise (..)Oh don’t look at me like that / She won’t take you back / You said too much, you been too unkind / Get up off your back / Stop smoking that / You could change your life / Do you think you’ll change their mind”.

Tā vien izskatās, ka Pīts Dohertijs pēc visām šī gada peripetijām – tiesas prāvām, aizliegumiem un cietumsoda draudiem – ir vienkārši saņēmies un vairāk uzmanības sācis veltīt savai otrai lielākajai kaislībai – mūzikai. Vai nu tas, vai arī viņa nagos ir nonākušas patiešām reti kvalitatīvas un iedarbīgas vielas. Un jūs vēl neticējāt – protams, ka rokenrols nav miris!

You Talk
[audio:Babyshambles_YouTalk.mp3]

UnBiloTitled
[audio:Babyshambles_UnBiloTitled.mp3]

Crumb Begging Bahead
[audio:Babyshambles_CrumbBeggingBahead.mp3]