Múm ‘Go Go Smear The Poison Ivy’ (3,5/5)

Múm ‘Go Go Smear The Poison Ivy’Īslandiešu eksperimentālās elektroniskās mūzikas kolektīvs „Múm” nācis klajā ar svaigu un grupas standartiem – apbrīnojami dzīvespriecīgu jaunu ierakstu ‘Go Go Smear The Poison Ivy’.

Par šo „Múm” jau izpelnījies daudzus „maigus aizrādījums” no grupas ilggadēju fanu puses, kas aģitē, ka šis esot viens no garlaicīgākajiem grupas izdevumiem. Nezinātājiem būs grūti mutiski izskaidrot, ar ko šeit ir darīšana un kas tieši būtu jānostāda pretim ‘Go Go Smear The Poison Ivy’ saulainajai skaņu vācelītei. Manuprāt, visuzskatāmākais piemērs grupas līdzšinējai daiļradei būtu 2004.gadā izdotās plates ‘Summer Make Good’ depresīvais opuss ‘Weeping Rock, Rock’ :

[youtube SfQ_fm2CYXQ nolink]
Īpaši tiem, kas augstāk skatāmā skaņdarba sakarā sākotnēji instrumentālajiem „Múm” 2004.gadā veltīja vārdus „dažām grupām vienkārši nevajag sākt dziedāt!”, piedāvāju dziesmas ‘Green Grass Of Tunnel’, kas datējams ar 2002.gadu un atrodams vēl vienu plati iepriekš, kritiķu augsti vērtētajā albumā ‘Finally We Are No One’:

[youtube oHTFmJk7fH0 nolink]

Tad nu tagad, kad visi ir aptuveni sapratuši, kas ir grupa „Múm”, jāsāk runāt par šā kolektīva jaunāko izdevumu, ceturto studijas plati ‘Go Go Smear The Poison Ivy’. Ja reiz esmu iesācis „niekoties” ar videoklipiem, tad, lūk, jaunā albuma pirmā singla video, kas nu ļoti precīzi raksturo visas jaunās plates noskaņu kopumā:

[youtube EfetdPWDtko nolink]

Dažviet grupas jaunais skanējums pat tiek piedēvēts „modernās folkmūzikas” lauciņam, jo grupas allaž eksistējusī aizraušanās ar dažnedažādiem klakšķīšiem, elektroniski radītiem toņiem un troksnīšiem (to visu mēdz saukt arī par elektroniskās mūzikas apakšžanru „glitch”), kas beigās sakūst kopā milzīgā, teju sataustāmā skaņu gleznā, jaunajā albumā ir tikai augusi augumā, liekot aizdomāties, cik viesmūziķus grupai vajadzētu angažēt, lai visu šo krāšņumu mēģinātu atskaņot „dzīvajā”.

Kā var noprast no visa iepriekš minētā (un redzētā), pārmetumi par jaunās plates garlaicīgumu ir jāsaprot mazliet citādāk kā tikai burtiski (jo burtiski tiem vienkārši nav pamata). Zināmā mērā šeit jāpiesauc salīdzinoši nesen klajā nākušais elektroniķu „The Chemical Brothers” albums ‘We Are The Night’, kurš arī, salīdzinājumā ar grupas iepriekšējiem veikumiem, savā būtībā bija tikai kļuvis rotaļīgāks un vairāk uz „end-jūzeri”, ne fanu tendēts. Cienītāji (un arī kritiķi) šo plati nopēla, pārmetot nekonsekvenci un savam briedumam nepiemērotu vieglumu mūzikā, kamēr daudzi, kas izlēma rūpīgāk ieklausīties plates materiālā, tajā atrada krietni vairāk potenciālo „hitu” nekā grupas pēdējos pāris albumos kopā.

Visa šī informatīvā atkāpe bija nepieciešama tikai, lai paskaidrotu, ka nav skaidri novelkamas robežas, kad vienas grupas lēmums pievērsties kam jaunam ir saucams par „progresu”, bet kurā – par „savu izvirzīto, cēlo mērķu iemīšanu dubļos”.

Mazliet skrupulozāk paanalizējot jaunā albuma saturu, jāuzteic ausij draudzīgākās vokāla partijas; man gan patika augstāk redzamais ‘Weeping Rock, Rock’, tomēr griezīgais balss tonis tikai pirmajās dziesmas klausīšanās reizēs šķita „oriģināls”, pēc tam jau vairs tikai „interesants”. Tad nu tādas jaunā albuma dziesmas kā ‘These Eyes Are Berries’ vai ‘School Song Misfortune’ pierāda to, ka, neupurējot savu vokālu „oriģinalitāti”, grupai ir izdevies padarīt to klausāmāku.

Taču plates lielākais pluss manās acīs ir un paliek kompozīcija. No ‘Moon Pulls’ klavierbalādes līdz arfu, cītaru, mutes ermoņiku, trompešu un visvisādu stīdziņu un zvaniņu skaņām caurvītajiem ‘Marmalade Fires’ vai, jo īpaši – ‘Rhuubarbidoo’ grupas izpildījumā ir tikai viens solis. Taču klausītājam nākas minētās kompozīcijas izgaršot neskaitāmas reizes, līdz kaut vai aptuveni kļūst skaidrs, „kas lācītim vēderā”. Un, gluži kā Konfūcijs izteicies par to, ka mērķis ir ceļš, tā arī ‘Go Go Smear The Poison Ivy’ nav iespējams un arī ieteicams „izklausīties” vai nonākt pie kāda secinājuma par albuma labumu vai sliktumu. To vienkārši ir ļoti ieteicams paklausīties – pietiks „ar mazo pirkstiņu”, lai iemīlētos šajā bērnišķīgi naivajā, ārēji minimālistiskajā, taču emocionāli un saturiski tik bagātajā mūzikā.

A Little Bit, Sometimes
[audio:Mum_ALittleBitSometimes.mp3]

Marmalade Fires
[audio:Mum_MarmaladeFires.mp3]

Rhuubarbidoo
[audio:Mum_Rhuubarbidoo.mp3]

1 thought on “Múm ‘Go Go Smear The Poison Ivy’ (3,5/5)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *