Sapņainais dziesminieks Semjuels Bīms, a.k.a „Iron and Wine”, kura ieraksti nupat jau ir sastopami ļoti daudzu naktsgaldiņu atvilktnēs, nāk klajā ar jaunu, pa pusei rudenīgi skumīgu, pa pusei mūziķa daiļradei neierasti „jestru” ierakstu.

Precīzi pirms diviem gadiem, 10.oktobrī ar uzsaukumu „Līdz nākamajam lieliskajam rudens albumam!” noslēdzu „Iron and Wine” un Arizonas „alt.country” rokgrupas „Calexico” sadarbības ieraksta ‘In The Reins EP’ recenziju. Šīsdienas apskata sakarā jo bieži sanāks atsaukties tieši uz šo, manuprāt, vienu no Bīma labākajiem ierakstiem. Ne tikai tāpēc, ka atkal ir runa par kādu „lielisku rudens albumu”, bet arī tamdēļ, ka, gluži kā ‘In The Reins EP’, arī ‘The Shepherd`s Dog’ (lai arī uz plates redzams tikai „Iron and Wine” vārds) tapis ciešā sadarbībā ar „Calexico” puišiem.

Lai arī raksta ievadā atrodamo atsauci uz „naktsgaldiņu atvilktnēm” Bīma kontekstā var uztvert arī mazliet aizvainojoši, tomēr jāatzīst, ka abi pirmie šī Floridas mūziķa ieraksti pāris vārdos jo veiksmīgi, bez vīzdegunības un personiskiem apvainojumiem, var tikt piedēvēti tā sauktās „miega mūzikas” klāstam. Turklāt runa ir par ļoti kvalitatīvu, oriģinālu un personisku „miega mūziku” – tādu, kuru tu izvēlies klausīties nevis tāpēc, lai „kaut kas” fonā skanētu, bet gan tāpēc, lai sapņotu neatkārtojamus, skaistus sapņus, pie kuriem „tikt” var tikai ar Semjuela Bīma mūzikas palīdzību.

2005.gada ‘In The Reins EP’ bija pirmais ieraksts, kas zināmā mērā pārtrauca šo mūziķa daiļrades virzību, ienesot tajā ne pārāk radikālas, taču ļoti vēlamas un necerēti veiksmīgas pārmaiņas. No klausītāja puses „jaunais” Bīms izcēlās ar vizuālāku, dažādāku un „pilnāku” mūziku, kurai tīri stilistiski par pamatu bija ņemts tas pats „Calexico” pārstāvētais „alt.country”, pievienojot vien paša „Iron and Wine” neatkārtojamo personību. Rezultāts vēl šobaltdien ierindojas šo rindu autora iecienītāko šī žanra ierakstu topa augšgalā.

‘The Shepherd`s Dog’ turpina šo augstāk aprakstīto, žanrisko virzību prom no pirmo albumu romantiskās dūdošanas, tuvāk sarežģītākiem izteiksmes veidiem, daudzveidīgākām dziesmu melodijām un ritmiem. Tajā pašā laikā, kā jau to konstatējis vairums mūzikas kritiķu visā pasaulē, par brīnumu pēc visām šīm izmaiņām, kuras no malas gribētos saukt par visai apjomīgām, nav zudusi „Iron and Wine” mūzikas burvība un šī mūziķa faniem labi pazīstamā noskaņa.

Plati ievada divi (salīdzinoši) visai agresīvi opusi – akustisko ģitāru un bandžo spēles caurvītais, folkmūzikai piedēvējamais ‘Pagan Angel And A Borrowed Car’ un sītaru, bandžo, klavieru un vēl neskaitāmu citu stīgu instrumentu pārpildītais ‘White Tooth Man’. Taču plates turpinājums jau liek runāt par „rudens mūziku” un salīdzinājumiem ar jau piesauktā ‘In The Reins EP’ materiālu. Vieglas, harmoniskas „alt.country” melodijas a-la-Raiena Adamsa stilā lieliski papildina Bīma pazīstamā balss, kas šoreiz, starp citu, intonatīvi nemanāmi „daino” ne par ko citu kā ASV politiku! Pats Semjuels Bīms intervijā atzinies, ka darbu pie jaunā albuma uzsācis pēc tam, kad Džordžs Bušs ticis otrreiz ievēlēts ASV prezidenta amatā. „Tas nav politiskas propagandas ieraksts, taču tā tapšanu noteikti ir ietekmējis politisks apjukums – es patiesi biju šokēts par Buša otrreizējo ievēlēšanu” – tā „Iron and Wine”.

Absolūti nepiekrītu visādām runām par ‘The Shepherd`s Dog’ kā labāko Bīma albumu. Jā, tas ir plašākām masām vieglāk „sagremojams” – to nosaka perkusiju īpatsvars platē, kā arī daudzveidīgākais mūzikas instrumentu un to spēles tehniku izmantojums (ausī īpaši iekrita dziesmā ‘Innocent Bones’ dzirdamā apslāpētā bandžo spēle), taču pat šādā aspektā jau vairākkārt piesauktais ‘In The Reins EP’ tomēr būtu loģiskāka izvēle. Bet pat ārpus banālās „labāks/sliktāks” diskusijas ir jānovērtē jaunā ieraksta melodiskā daba un soļi, kurus acīm redzami Bīms ir izvēlējies spert, bruģējot savu ceļu uz šobrīd tik pieprasīto „alt.country” žanru, kas aizvien biežāk okeāna tajā pusē tiek lietots kā sinonīms muzikālai oriģinalitātei un attīstībai. Vienlaikus es aicinātu nepievērt ausis uz to, ka šis puisis būs un paliks „tas lo-fi čalis guļamistabā ar akustisko ģitāru”, kā to formulē „All Music Guide” (interesanti, vai gadījumā savulaik, pirms kādiem 30 gadiem līdzīgi neizteicās arī par Niku Dreiku?) Šādā sakarā ‘The Shepherd`s Dog’ ir lielisks pārmaiņu ieraksts, kurā ir sajūtama gan Bīma pagātne, gan arī nākotnes mūzikas elpa. Taču šī albuma vērtējums un uztvere ir vistiešākajā veidā atkarīga no tā, kura no šobrīd aktuālajām abām „Iron and Wine” muzikālajām „sejām” jums šķiet tā pievilcīgākā. Personīgi man – šī:

[youtube Nd-A-iiPoLg nolink]

‘Lovesong Of The Buzzard’
[audio:IronAndWine_LovesongOfTheBuzzard.mp3]

‘Carousel’
[audio:IronAndWine_Carousel.mp3]

Flightless Bird, American Mouth
[audio:IronAndWine_FlightlessBirdAmericanMouth.mp3]

Dažas dziesmas no šī apskata otra “galvenā varoņa” – minialbuma ‘In The Reins EP’:

‘He Lays In The Reins’
[audio:IronAndWine_Calexico_HeLaysInTheReins.mp3]

‘History Of Lovers’
[audio:IronAndWine_Calexico_HistoryOfLovers.mp3]

‘Red Dust’
[audio:IronAndWine_Calexico_RedDust.mp3]

’16, Maybe Less’
[audio:IronAndWine_Calexico_16MaybeLess.mp3]

‘Dead Man`s Will’
[audio:IronAndWine_Calexico_DeadMansWill.mp3]