Šī Rietumberlīnē dibinātā grupa, kas parasti tiek pieteikta kā „Eiropas elektroniskās mūzikas pionieri” (kas, neapšaubāmi, arī ir tiesa), šogad svin savas pastāvēšanas 40.gadskārtu. Par godu šim apskaužamajam skaitlim, tapis albums ‘Madcap`s Flaming Duty’, kas veltīts grupas „Pink Floyd” kādreizējam dalībniekam Sidam Baretam.

Citējot grupas „Tangerine Dream” līderi Edgaru Froizi, šajā albumā „vieni mūzikai pilnībā uzticīgi cilvēki godina citu mūzikai pilnībā uzticīgu personu”. Lai arī Froize nesauc Baretu par savu mūzikas elku, tomēr viņš allaž esot cienījis šo visnotaļ pretrunīgi vērtēto personu, un šajā ziņā arī grupas „Tangerine Dream” karjera ir radniecīga ar Bareta gaitām – grupa nebūt nav allaž lepojusies ar elektroniskās mūzikas pioniera titulu; pirmie „Tangerine Dream” albumi 70.gados tika burtiski izsmieti, tad vēlāk grupa atzīta par izcilu, lai vēlāk atkal sekotu pārmetumi no mūzikas kritiķu puses par grupas radīto mūziku. Šis ievads, lai arī pirmajā brīdī šķietami lieks, taču gana veiksmīgi raksturo „Tangerine Dream” un paša Edgara Froizes nostāju pret visnotaļ mainīgo atgriezenisko saiti, ko grupa gadu gaitā izpelnījusies kā no saviem nīdējiem, tā faniem. Un, uzreiz jāteic, albums ‘Madcap`s Flaming Duty’ ir vēl viens elegants pārbaudījums visiem, kam ir savs viedoklis par „Tangerine Dream” daiļradi.

‘Madcap`s Flaming Duty’ ir, šķiet, kāds tikai trešais „Tangerine Dream” albums diskogrāfiju veido vairāk nekā simt ierakstu), kurā dzirdama arī vokāla partija (zināmākais piemērs – 1987.gada albums ‘Tyger’), taču jaunais albums sev uzmanību piesaista arī dziesmu tekstu sakarā – tie gandrīz pilnībā aizgūti no 17.-19.gadsimta britu dzejnieku repertuāra. Šeit dzirdamas Dantes Rozetī (Dante G.Rossetti), Tomasa Stenlija, Volta Vitmena (vienīgais amerikāņu dzejdaris platē) un, galu galā – Viljama Bleika dzejoļu rindas, kuras izdzied Kriss Hausls. Šajā vietā laikam plate ir pelnījusi vislielākos nopēlumus, jo, lai arī Hausla vokāls prātā raisa asociācijas ar „Dead Can Dance” mūziķa Brendana Perija tembru, tomēr jāpiekrīt dažviet fanu lapās lasītajam viedoklim, ka albuma gaisotni būtu atsvaidzinājis kāds mazliet „dzīvelīgāks” vokālists (dažviet lēš, ka aizraujoši būtu šajā ierakstā dzirdēt Jonu Andersonu no „Yes”), jo par Perijam raksturīgo emocionālo katarsi „Tangerine Dream” mūzikā, kā allaž, parūpējas Froizes aranžējumi.

[youtube T_QXc5duq-4 nolink]

Prātā paturot „Tangerine Dream” „ziedu laiku” daiļradi, kuru visai veiksmīgi raksturo 1975.gada plate ‘Ricochet’ (skat.video), jāsecina, ka jauno plati, šķiet, viszemāk vērtēs tie „rūdītie pogu grozītāji”, kas atzīst tikai „Tangerine Dream” 70./80.gadu daiļradi, savukārt – zināmā mērā ironiski – tie, kas joprojām ciena „Vangelis” ierakstus no šī paša laika posma, ‘Madcap`s Flaming Duty’ atzīs par visnotaļ baudāmu (šī vārda vistiešākajā nozīmē) mūzikas ierakstu. Un arī cenšoties dažos vārdos raksturot jaunā ieraksta mūziku, prātā nāk tieši „Vangelis” vārds, precīzāk, albums ‘Direct’, kas acīm redzot „Tangerine Dreams” diskogrāfijā būtu ekvivalents grupas 80.gadu pop-elektronikas ērai un albumam ‘Le Parc’.

Iespējams, tieši šis vieglums un plates elektronikas „popsīgums” traucē ‘Madcap`s Flaming Duty’ pielīdzināt grupas labākajiem ierakstiem, tomēr liek atzīt, ka grupas pēdējo gadu kontekstā ‘Madcap`s Flaming Duty’ ir vērā ņemams panākums, galvenokārt jau plates koncepcijas un ieturētā stila ziņā. Un nevar nepieminēt, ka, par spīti saviem gadiem, „Tangerine Dream” jaunākais veikums ir nesalīdzināmi pārāks par cita grupas „laikabiedra” – Žana Mišela Žāra jaunāko ierakstu, kurā Žārs, tā vien izskatās, turpina skriet pakaļ pašizdomātām šībrīža elektroniskās mūzikas aktualitātēm.

Tiesa, arī šādā aspektā šis albums cilvēkam, kas ar „Tangerine Dream” mūziku ir uz „jūs”, nepacelsies pāri mūzikai, ko labākajā gadījumā var atskaņot bezmiega naktīs, lai momentā „atslēgtos”. Un, patiesību sakot, žēl – lai arī mūsdienu mūzikas kontekstā absolūti nesaistošs, tomēr ‘Madcap`s Flaming Duty’ ir dziļš un, pats svarīgākais – patiess albums, kurā pa visām spraugām spiežas cauri paša Edgara Froizes vārdi: „īsts mūziķis pats sevi nenosaka, neizdomā, kāds viņš būs; viņš vienkārši izdzīvo savu ceļu, savu mūzu”.

Noklausies:

‘Astrophel And Stella’
[audio:TangerineDream_AstrophelAndStella.mp3]

‘Shape My Sin’
[audio:TangerineDream_ShapeMySin.mp3]

‘Mad Song’
[audio:TangerineDream_MadSong.mp3]