The Besnard Lakes ‘The Besnard Lakes Are a Dark Horse’ (4,5/5)

The Besnard Lakes ‘The Besnard Lakes Are a Dark Horse’Es nezinu, kā viņi to paveic, bet lūk – vēl viens nenoliedzams apliecinājums faktam, ka tieši Kanāda ir šībrīža pasaules mūzikas centrs.

Uz šādiem skaļiem vārdiem ir rosinājis Monreālas indīroka seksteta “The Besnard Lakes” otrais studijas albums ‘The Besnard Lakes Are a Dark Horse’, ar kuru grupa debitējusi prestižās ierakstu izdevniecības “Jagjaguwar” paspārnē. Ironiskākais šajā faktā, protams, ir tas, ka šīs recenzijas autors, gluži kā, visticamāk, arī šo rindu lasītājs, nekad iepriekš par grupu “The Besnard Lakes” nav dzirdējis un par tās eksistenci tapa informēts, ieraugot šī albuma recenzijas arī Latvijā pazīstamajā kritikas portālā “Metacritic.com”. Visam iepriekšminētajam, protams, ir ļoti mazs sakars ar pašiem “The Besnard Lakes”, šī piebilde tikai kalpo kā norāde tiem mūzikas klausītājiem, kas nerimstoši klaigā pēc oriģinalitātes mūsdienu mūzikā – lai kaut ko atrastu, ir jāmeklē, un šajos meklējumos reizumis ietilpst arī pilnīgi nepazīstamu grupu recenziju lasīšana un gluži svešu mūzikas ierakstu klausīšanās ar cerību “varbūt tieši šie…?”

Un šoreiz šāds solis ir attaisnojies. Jau par disku atklājošo ‘Disaster’ varētu sarakstīt atsevišķu recenziju: akustiskās ģitāras pavadījumā ieskanas grupas solista Džeisa Lašeka (viņš arī “Wolf Parade” dalībnieks) “Beach Boys” stila vokāls, kas lēnām apaug ar trombonu un mežragu, atskaņojušos klavieru, stīgu ansambļa, elektriskās ģitāras un bandžo iespēlēm, padarot vēl grūtāku uzdevumu definēt, kāpēc šis mozaīkai līdzīgais skaņdarbs “nostrādā” un liek neprātīgi iemīlēties “The Besnard Lakes” mazliet senilajā, mazliet brīvdomīgajā, taču nenoliedzami dziļajā un daudzslāņainajā skanējumā.

Vēl no sejas nav pazudis laimes pilnais (jaunatklājēja) smaids ‘Disaster’ sakarā, kad ausīs ieskanas episkais ‘For Agent 13’ – kaut kas pa vidu starp “Elbow” un Braienu Īno. Manuprāt, vairāk nemaz nav jākonkretizē. Sekojošais ‘You Lies To Me’, šķiet, pirmoreiz albuma skanējuma gaitā liek piesaukt grupas daiļradi “it kā” raksturojošo un bieži lietoto indīroka žanru, taču arī šis skaņdarbs, gluži kā visa “The Besnard Lakes” daiļrade kopumā tik ļoti grūti pakļaujas jebkādiem stilu un žanru rāmjiem, ka es atļaušos nemaz necensties (kāda starpība, galu galā). Vien jāpiebilst, ka ‘You Lies To Me’, kurā iepriekšējo skaņdarbu (izmantoto instrumentu ziņā) daudzkrāsaino skanējumu nomaina vien dažādu toņu elektriskās ģitāras, varētu attāli raksturot kā “My Morning Jacket” ar “bītlu” vokāla partiju.

‘Devastation’ iesākas ar bungādiņas tricinošu stīgu ansambļa un kora kakofoniju (kaut kur šajā jūklī iespējams saklausīt arī solista Džeisa sievu Olgu Goriasu) un transformējas skaņdarbā, kas kā minimums apliecina, ka progroka žanrs “nevaid miris”. It kā jau nebūtu gana, “The Besnard Lakes” turpina šokēt savu klausītāju un aptuveni minūti pirms grandiozā ‘Devastation’ beigām dziesmā izskan kārtīgs bungu solo 60.gadu rokmūzikas labākajās tradīcijās. Bungu solo!? Es, protams, atvainojos, bet vai mūsdienu populārajā mūzikā vispār eksistē kāds dzīvs bundzinieks? Man jau sāka šķist, ka viņi tikai ierodas uz fotosesijām un balvu saņemšanas ceremonijām… “The Besnard Lakes” apgāž šo manu “novērojumu” un par to viņiem liels paldies.

Albumā viens skaņdarbs veltīts praktiski tikai stīgu instrumentiem – tas ir ‘Because Tonight’, kas papildus tam pārsteidz arī ar savu plašo, teju drīsdimensiālo skanējumu (sirsnīgs ieteikums skaņdarbu vismaz reizi noklausīties uz austiņām). Mirkli vēlāk izjustais solista Džeisa Lašeka un čellu trio dialogs transformējas jau mazliet “Godspeed! You Black Emporer” daiļradi prātā atsaucošā opusā. Starp citu, plates ierakstā piedalījusies “GYBE” vijolniece Sofija Trudo.

Albuma izskaņu veido mazliet psihodēliskais ‘Ride The Rails’ ar atsaucēm uz “Band Of Bees” senatnīgo nokrāsu, rotaļīgais un disonējošais rokenrols ‘On Bedford And Grand’, kā arī tipiskās “Beach Boys” tradīcijās veidotais maršs ‘Cedric’s War’. Ja kādam jau tāpat nekļuva skaidrs, tad ne tikai ‘The Besnard Lakes Are a Dark Horse’ ir ieraksts, pēc kura noklausīšanās, gluži kā pēc negaidītu romāna beigu lappušu izlasīšanas, ir nepieciešams atvilkt elpu, lai pārtrauktu sirds dauzīšanos krūtīs – šis ir arī albums, kuru noklausoties zūd jebkādi racionāli uzskati un par dzīves moto atkal jau tiek pieņemta frāze no “Almost Famous”: “It`s all happening!”.

Noklausies:

‘Disaster’
[audio:TheBesnardLakes_Disaster.mp3]

‘For Agent 13’
[audio:TheBesnardLakes_ForAgent13.mp3]

‘Devastation’
[audio:TheBesnardLakes_Devastation.mp3]

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *