Jau nosaukts par vienu no šī gada visvairāk gaidītajiem ierakstiem, šonedēļ klajā nācis Kanādas indīroka apvienības “Arcade Fire” otrais albums ‘Neon Bible’, turpinājums plaši izslavētajai kvebekiešu debijas platei ‘Funeral’, kas bija atrodama neskaitāmu mūzikas mediju 2004.gada beigu “labāko albumu” topos.
Jau plates ievads – simfoniskais, visādā ziņā grandiozais un tumšais indīroks ‘Black Mirror’, demonstrē jaunās plates lielākās atšķirības no sava priekšgājēja. Pirmām kārtām, ‘Neon Bible’ ir krietni “dziļāks”, intravertāks ieraksts par krietni dzīvespriecīgāko ‘Funeral’. Tas, protams, nenozīmē, ka jaunajā platē nav atrodamas efektīvas popdziesmas – spilgtākais piemērs, šķiet, ir lecīgā un atsperīgā plates otrā kompozīcija ‘Keep The Car Running’, kuru nevar vien “atklausīties”. Tomēr kopumā grupa savā jaunākajā veikumā atstāj vēl nopietnāka un nobriedušāka kolektīva iespaidu, tajā pašā nezaudējot, manuprāt, grupai organiski piestāvošo “ne-no-šīs-pasaules” auru (ieklausieties ēteriskajā ‘No Cars Go’, kas atrodams ‘Neon Bible’ beigu daļā un jūs sapratīsiet, ko es ar to domāju).
Plates tituldziesmas stampājošā ritma pavadījumā un līdzīgi kādai mantrai izdziedātajam “neon bible, neon bible…” albuma skanējums pilnībā paņem savā varā, liekot pirms mirkļa, albumu ievadošajā ‘Black Mirror’ dzirdētajai frāzei “Mirror, mirror on the wall/show me where their bombs will fall” dunēt deniņos un prātā pārlikt, vai jebkāda cita grupu uzdrošinātos savu debijas albumu nosaukt par bērēm un savā apbrīnojami skaistajā mūzikā vēstīt par pasaules bojāeju. Tas pats attiecināms arī uz skaņdarbu ‘Intervention’, kura filozofiskā retorika (šajā gadījumā termins “dziesmu teksti” šķiet pārāk pliekans) ietver frāzes kā, piemēram, “who`s gonna throw the very first stone?” vai “working for the church where my family dies”… Varbūt neapķērīgs salīdzinājums, taču konkrēti dziesmu ‘Intervention’ vispār prasās nosaukt par vienīgo patiesi veiksmīgo mēģinājumu indīmūzikā iepludināt baznīcas ērģeļu spēli un bērnu kori, reizē neliekot tam visam izklausīties smieklīgi. Drīzāk vienlaikus grandiozi, aizkustinoši un biedējoši. Ja iztēlojas pasaules bojāeju (nez kāpēc tieši šī aina acu priekšā ‘Neon Bible’ klausīšanās laikā uzplaiksnī diezgan bieži!), tad, sarkastiski izsakoties, zemei sabirstot putekļos, izplatījumā varētu atbalsoties tieši ‘Intervention’ notis:
[youtube N9p4oyEaWqc nolink]
Varētu turpināt šo dziesmu-pa-dziesmai caurskrējienu albuma ‘Neon Bible’ skaņdarbiem, taču, ja godīgi, tas nav viegls uzdevums – teju vai katra albuma kompozīcija ir daudzslāņains un sarežģīts mākslas darbs, kas ar katru jaunu atskaņošanas reizi savam klausītājam atklāj jaunas “notis”, kas iepriekš nav tikušas pamanītas. Citiem vārdiem sakot – lūk, albums, kuram vienlīdz labi var rakstīt recenziju gan par visām 11 diska dziesmām, gan par vienu pašu skaņdarbu. Tā, piemēram, bēdīgi slavenais dubultskaņdarbs ‘Black Waves/Bad Vibrations’, kuru grupa nejauši sajauca ar ‘Intervention’ un kā labdarības singlu pirms laika piedāvāja lejupielādei – pēc pirmās noklausīšanās ierakstā gribas uzsvērt savdabīgo dziesmas melodijas risinājumu, kā arī apburošo Regīnes (Régine Chassagne) vokāla partiju dubultdziesmas ‘Black Waves’ daļā, uz kuru gluži kā “The Decemberists” daiļajā ‘Yankee Bayonet’, mirkli vēlāk, krietni drūmākajās ‘Bad Vibrations’ notīs atbild Vins Batlers. Taču, ieklausoties atkārtoti, aizvien lielāku uzmanību sev pievērš tieši abu skaņdarbu melodiju pretstati un pats fakts, kāpēc tie nav vis divi atsevišķi skaņdarbi un arī darbojas kā viens veselums.
Taču tā jau ir mazliet pašpietiekama teoretizēšana, prātošana par to, kāpēc ‘Neon Bible’ ir tieši tāds un ne citādāks, kaut gan albumam pilnībā pietiek “apgriezienu”, lai varētu atļauties to vienkārši nosaukt par kārtējo pierādījumu “Arcade Fire” varēšanai. Pats Batlers jauno albumu raksturo, salīdzinot to ar stāvēšanu naktī okeāna krastā. Citi mūzikas eksperti “Arcade Fire” jauno plati apsveic kā “jaunu pierādījumu tam, ka ārtroka žanrs nav miris” un pašu grupu sauc par visu laiku grandiozāko šī žanra kolektīvu “kopš ‘Talking Heads’ ir kļuvuši bezjēdzīgi’ ("Observer Music Monthly"). Var mēģināt, protams, pārtrumpot šos salīdzinājumus un trāpīgos epitetus, taču labāk neaizrauties stāstos par to, cik “lielisks un debešķīgs” ir ‘Neon Bible’, jo šeit nu ir ieraksts, uz kura fona ikviens verdikts par to, “kas ĪSTI tas ir?”, izskatās smieklīgs un sasodīti paredzams. Obligātā literatūra ikvienam, kurš grib sevi saukt par “domājošu būtni”.
Noklausies:
‘Keep The Car Running’
[audio:ArcadeFire_KeepTheCarRunning.mp3]
‘Black Waves-Bad Vibrations’
[audio:ArcadeFire_BlackWaves_BadVibrations.mp3]
‘No Cars Go’
[audio:ArcadeFire_NoCarsGo.mp3]