Čikāgas pop-pankmūzikas kvarteta “Fall Out Boy” ceturtā studijas plate ‘Infinity On High’ jau izsaukusi gana pretrunīgus vērtējumus – vieni (lielākoties grupas ilglaicīgāki cienītāji) apsveic kolektīva jauno, vēl melodiskāko skanējumu, savukārt otri norāj puišus par pārmērīgu komercializēšanos un jaunu fanu vervēšanu “MTV” un “popkorna mūzikas” cienītāju pulkā.

Un, kā jau ierasts šādās situācijās, abām pusēm ir pilnīga taisnība. Salīdzinājumā ar savu priekšgājēju – 2005.gada plati ‘From Under The Cork Tree’, kas ne tikai bija grupas debija lielāka ierakstu leibla paspārnē, bet arī vienlaikus nepārprotami veiksmīgākais no visiem (tobrīd) trim grupas ierakstiem, šis jaunais veikums ir krietni melodiskāks un – jā, arī “meinstrīmiskāks”, liekot patiesi apdomāt, vai blakus alternatīvā roka un pop-panka žanriem, kas līdz šim bija aktuāli grupas skanējumā, nebūtu rakstāma arī pēdējos gados par modes lietu kļuvusī trīs burtu kombinācija – “emo”.

Manuprāt, šis nav tas gadījums, kad skaļi sašust par straujo grupas “Fall Out Boy” klausītāju skaita palielināšanos. Galvenokārt tāpēc, ka šeit nav runa par grupu, kas savās līdzšinējās gaitās būtu demonstrējusi ārkārtīgi augstu oriģinalitātes, izdomas vai mūzikas kvalitātes līmeni, ko nu grupa neizskaidrojamā kārtā būtu zaudējusi. Lielos vilcienos “Fall Out Boy” savā šībrīža skanējumā nav ieviesuši tik nozīmīgas pārmaiņas. Sparīgas ritma partijas, ugunīgi ģitāru rifi (tos vislabāk saklausīties iespējams plates ievadkompozīcijā ‘Thriller’, kas no tiesas arī ir “tricinoša”) vokāls a-la-Roba Tomasa manierē – tas viss veido tipisku “lēkājamo” albumu, kura saturs visnesāpīgāk iederas saviesīgos pasākumos ārpus mājas piektdienu vakaros. Un jā, protams, jauniešu kinofilmu skaņu celiņos – epizodēs, kur galvenais varonis izdzīvo kādu iekšēju “katarsi” un krīt filmas visdaiļākās meitenes apskāvienos, savukārt viņu abu draugi viņus atbalsta ar aplausiem un plastmasas glāžu pacelšanu…

Atvainojiet, aizrāvos. Taču, cerams, šis tas jums no visa iepriekš minētā palika skaidrs. Piemēram, tas, ka ‘Infinity On High’ ir jāatrodas jūsu ierakstu plauktiņā, ja uzskatāt, ka “My Chemical Romance” klausās tikai nūģi. ‘Infinity On High’ NAV jāatrodas jūsu fonotēkā, ja, balstoties uz apvienības “Fall Out Boy” līdzšinējo daiļradi, cerat jaunajā ierakstā saklausīt kādas kvalitatīvas post-pank žanra iezīmes vai vismaz ko tādu, ko nejauši dzirdot radio nebūtu vēsi iespējams sajaukt ar kādu citu grupu. Izvēle paliek pašu rokās. Taču, vērtējot kā salīdzinoši neatkarīgai un tai visā neiejauktai personai, prātā nāk salīdzinājums: ja ‘From Under The Cork Tree’ bija kā “Blink 182” – ugunīgi, asprātīgi, bezkaunīgi un par(a)upji, taču salīdzinoši gaumīgi, tad ‘Infinity On High’ jau ir “Angels And Airwaves” – patosaini, uzcirtušies, pašpietiekami un lielos daudzumos bezdievīgi garlaicīgi.

Video: Fall Out Boy – ‘This Ain`t A Scene It`s An Arms Race’

[youtube SA0ND31p8bg nolink]

Noklausies:

‘Thriller’
[audio:FallOutBoy_Thriller.mp3]

‘I`m Like A Lawyer With The Way I`m Always Trying To Get You Off (Me And You)’
[audio:FallOutBoy_MeAndYou.mp3]

‘Thnks Fr Th Mmrs’
[audio:FallOutBoy_ThnksFrThMmrs.mp3]