Pa vidu pirmssvētku kņadai, portāls “Delfi” piedāvā savu versiju par 2006.gada labākajiem pašmāju mākslinieku mūzikas ierakstiem, neaizmirstot arī par vietējo mūziķu labāko koncertu, kā arī labāko pašmāju grupu videoklipu top piecinieku.
Lai nedaudz “sarežģītu sev dzīvi” un izvairītos no negulētām naktīm spriežot par to, vai 27.vietas ieguvējs patiešām ir labāks par 28.topa pozīcijā ierindoto ierakstu, piedāvājam savdabīgu šogad klajā laisto albumu sadalījumu, kur atsevišķi nodalītas gan gada labākās plates, gan veiksmīgākie debijas ieraksti, gan arī izdevumi no “veco, labo” mūziķu puses.
Gada labākie pašmāju albumi:
Raimonds Tiguls, Jānis Mednis ‘Ōļaz. Vālda. Siņņi.’
Vai pašmāju, šķiet, pirmais “fotomūzikas albums” varēs lepoties arī ar šīgada “Labākā mūsdienu tautas mūzikas albuma” titulu – to noskaidrosim “Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas” pasākumā 2.martā Dailes teātrī. Taču jau šobrīd Raimonda Tiguļa un Jāņa Medņa konglomerāts – slavas dziesma lībiešu kultūrai ‘Ōļaz. Vālda. Siņņi.’ izskatā ir viens no gada vissavdabīgākajiem un prātā paliekošākajiem mūzikas izdevumiem.
Pūces etnogrāfiskais orķestris “Šaizemē/taizemē”
Tā sauktā “pasaules mūzikas” žanra ierakstā ‘šaizemē@taizemē’, aizslēpjoties aiz noslēpumainā nosaukuma “Pūces Etnogrāfiskais orķestris”, jaunu muzikālu piedzīvojumu piedāvā tā saukto “akadēmisko” mūziķu (Normunds Šnē, Ainārs Majors) un tautas mūzikas pārstāvju (Zane Šmite, Kristīne Kārkle, Ilze Grunte, Mikus Čavarts) radošā apvienība, kas spēlē Valta Pūces aranžētas latviešu tautasdziesmas, atgādinot gan par “Maranas” ziedu laikiem, gan par dažādām ietekmēm no pasaules mūzikas kultūras.
Gustavo “Pa pāris pantiem/viesības viesnīcā”
Lai arī plānots jau pagājušā gada nogalē, Gustavo jaunākais, pēc skaita otrais cd uzskatāms par vienu no pēdējo gadu labākajiem pašmāju hiphopa kultūras ierakstiem, sastādot sīvu konkurenci šīs “disciplīnas” līderim (pēc DELFI domām) – Armanda un Žaka episkajam ‘Velniem.lv’.
Kopējā izteiksme ‘Upes dzīve’
Paši apvienības “Kopējā izteiksme” dalībnieki savu pēc skaita jau ceturto ierakstu nosaukuši drīzāk par apvienības solistes Līgas Priedes debijas albumu, un šajos vārdos ir liela daļa patiesības. Albuma dziesmu tekstus un mūziku ir rakstījusi Līga Priede kopā ar Jāni Brūveri, albuma tapšanā ir piedalījušies Normunds Šnē (māsterēšana) un Raimonds Tiguls (skaņu režija). Albuma dziesmās ir attainota sievietes dzīve. “No piedzimšanas brīža – cauri sapņiem iet pretī nezināmajam – nezaudējot spītu – iepazīt dzīves skarbumu – apstāties – ieraudzīt pasauli – iekārot aizliegto – iepazīt mīlestību – nostāties pāri visam. Apreibt no dzīves skaistuma. Un pateicībā lūgt Dievu..” – par albumu stāsta Līga Priede. Jo spilgts pierādījums, ka arī pašu mājās spēj tapt lieliski koncept-albumi.
Nic Gotham & Abi Gali ‘Nic Gotham & Abi Gali’
Pēc savas augsti izslavētās sadarbības ar Latvijas radio kori, kas vainagojās ierakstā ‘Fruits of the Earth’, Niks Gothems ir atgriezies ar svaigu veikumu, kurā šoreiz galvenā loma atvēlēta tipiskam “mainstream” džezam. Nav laikam jāatgādina, ka svaigi ieraksti šajā žanrā pašmāju mūzikas scēnā tiek izdoti gaužām reti.
Jurjānu Andrejs ‘Mostaties, Stabules un kokles!’
Pieminot komponista Jurjānu Andreja 150.dzimšanas dienu, kas tika svinēta 30.septembrī, Liepājas Simfoniskais orķestris kopā ar Valsts Akadēmisko kori ‘Latvija’ klajā laidis Jurjānu Andreja darbu apkopojumu ‘Mostaties, Stabules un kokles!’, kurā citustarp dzirdams gan par pirmo latviešu simfoniskās mūzikas darbu uzskatītais “Simfoniskais Allegro fa minorā”, gan darbi, kas mūsdienu mūzikas apritē uzskatāmi par pirmatskaņojumiem: piecdaļīgā “Garīgā kantāte”, dziesma korim un soprāna solo “Jau mēness starus laista” un simfoniskā skice “Ej, saulīte drīz pie Dieva”. Šā ieraksta “pievienoto vērtību” nepārprotami veido fakts, ka līdz šim plašākai auditorijai bija zināmas tikai dažas Jurjānu Andreja mūzikas pērles, pārējās glabājās vien bibliotēku arhīvos.
Skandinieki ‘Veļu upe pārplūdus`’
“Oktobris – Zemliku mēnesis. Dievaines. Godāsim mūsu senču veļus – iļģus, paurus, vecos, vecīšus, urgučus, ēnus, mūžus …, tos mielojot un pieminot! Godāsim veļu aizgādnes – Veļu Māti un Zemes Māti”. Vienlaikus folkloras draugu kopa ‘Skandinieki’ šoruden godināja arī savu 30.pastāvēšanas gadskārtu, kam par godu klajā laists vāķu mūzikas albumu ‘Veļu upe pārplūdus`’.
Gada labākie debijas ieraksti:
Tribes Of The City ‘For The Sleepy People’
Stilistiski lidinoties kaut kur starp “Cocteau Twins” hipnotisko skanējumu, “My Bloody Valentine” masīvajām “skaņu sienām” un varbūt pat “Readymade” smeldzi, “Tribes Of The City” uzskatāma gan par salīdzinoši “mūsdienīgāko” Latvijas grupu (vietējā popmūzikas scēna vispār šķiet iestrēgusi aptuveni 10 gadus senā pagātnē, taču tas, protams, ir individuāls viedoklis), gan arī – jo īpaši dzīvo koncertu jomā – par īstenu pārbaudījumu vietējo klubu un koncertzāļu skaņotājiem. Saukt Kseniju un Co par Latvijas jauno “eksporta cerību”, vienīgo pašmāju “shoegaze” stila grupu vai arī ļoti pārvērtētu muzikālo apvienību ar pārspīlēti “samudrītu” skanējumu – tas katra paša ziņā. DELFI tomēr ir pārliecināti, ka tieši Tribes Of The City ‘For The Sleepy People’ ir tiesīgs saukties par 2006.gada labāko pašmāju debijas albumu.
Ir aizvadīti trīs gadi, gaidot par “vienīgo britpopa pārstāvi Latvijā” sauktās apvienības “Mofo” debijas plati. Nu, kad šis debijas ieraksts sagaidīts, pati grupa sola, ka radošās nesaskaņas ir aiz muguras un nākamie ieraksti dienasgaismu ieraudzīs gluži drīz. Skumja piebilde – ar kādu nieka 10 gadu nokavēšanos. Tas gan nemaina albuma kopainu, kur taisni vietā šķiet vārdu savienojums “labāko dziesmu izlase”, uz kuru intervijās atsaucas arī “Mofo” seja un balss Arnis Račinskis. Un ja vēl atceras, ka “Mofo” gandrīz kļuva par “pašu” “franču ferdinandu” iesildītājiem… Bet laikam ir grupas, kuras lieliski sadzīvo ar faktu, ka viņas nav pirmās, nav populārākās, nav izplatītākās, un kurām turklāt šis agregātstāvoklis lieliski piestāv.
Soundarcade “12 Songs of the Jackalope”
“Albuma ’12 Songs of the Jackalope’ muzikālās atsauces brīžiem robežosies ar tautas mūziku, spageti vesterniem, tradicionālā roka struktūrām, piedziedājumiem un melodiskām aizķerēm, kā arī nelineāriem stāstījumiem, tomēr saglabājot kopējo noskaņu un stāstījumu” – tā pirms plates izdošanas komentēja grupas “Soundarcade” pārstāvji. Lai ieviestu skaidrību par to, kāpēc šis nepilnas 80 minūtes ilgais ieraksts ir atrodams gada labāko debiju sarakstā, ir jāmin arī progresīvā roka vārdu savienojums, kurā “Soundarcade” debijas plates ’12 Songs of the Jackalope’ materiāls iederas gana veiksmīgi. Grupas uzdevums bijis radīt ierakstu, kas būtu pēc iespējas tuvāks “dzīvajai skaņai” – varbūt tāpēc daļa albuma materiāla ierakstīta ostas rajona telpās, bet daļa tapusi ciemojoties pie Melitas Ābeles – Laura un Raita vecmāmiņas. Visa ieraksta radošajā procesā priekšroka tika dota analogajām tehnoloģijām, datorierakstu izmantojot pēc iespējas minimāli.
Pat parastam mūzikas patērētājam nemanīta gar ausīm nepaskries pašmāju kvarteta “metanoia” debijas albumu ‘Ordinary’ caurvijošā līdzība ar kaut ko starp “Coldplay” un “Snow Patrol”. Protams, frāze “Latvijai nu ir savi ‘Coldplay'” gribot negribot nevar izklausīties kā apvainojums vai norājums, tomēr svarīgākais “Metanoia” mūzikā, šķiet, ir un paliek tās lielais miers un pašpietiekamība, kas ļauj cerēt, ka grupu raksturojošās balādes a-la-“Oceanfall” gaumē saglabās savu intīmo nokrāsu un grupa, vietējā mūzikas tirgus bezzobainības un vidusmēra latvieša muzikālās gaumes neesamības dēļ, nebeigs savu karjeru “Muzikālo banku” un “Eirovīziju” purvā.
Astro’n’out “Kuš kuš”
“Astro’n’out” un jaunā pašmāju popmūzikas skatuves sieviete Māra Upmane tikai knapi iekļaujas “gada debijas” kategorijā, jo savu vārdu un popularitāti praktiski pilnībā izkaroja 2005.gadā. Taču tā kā grupas pirmā plate klajā nākusi tikai šogad un turklāt gan pirms, gan arī pēc tās izdošanas klausītāju aktivitāte ir norādījusi, ka grupa nieka divu gadu laikā ir sarūpējusi sev pamatīgu fanu loku, neļauj pievērt acis uz “Astro’n’out” panākumiem un piesieties saturiskiem jautājumiem un “Astro’n’out” mūzikas analizēšanai. Cerams, grupa nākotnē centīsies vēl lielākas pūles pielikt pašmāju paredzamās popmūzikas scēnas saturiskai dažādošanai.
Tā pati Biruta Ozoliņa, kura pirms septiņiem gadiem albumā ‘Bolta eimu’ duetā ar kokli demonstrēja savu mīlestību pret Latgales novada tautasdziesmām, atgriezusies ar šīm pašām latgaļu tautas melodijām, taču nu jau gluži citā veidolā, kas pamatoti paģērējis uz albuma vāka atsauci gan uz pasaules mūziku, gan uz etno un free-džezu. Var pārmest, ka cenšoties “nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu”, būtībā ieraksts ne īsti pieskaitāms tautas mūzikai, ne arī džezam. Šai “lavierēšanai pa vidu” ir arī attaisnojums – lielākā daļa plates tapusi jau pirms diviem gadiem, kas spēcīgi jūtams dažu skaņdarbu pārspīlēti sterilajā, varētu pat teikt sintētiskajā un nedzīvajā skanējumā, kas, manuprāt, nekādi neiet kopā ar tautas mūzikas un free-jazz “priekšrakstiem”. Būtu interesanti uzzināt, kas notiktu, ja ‘Patina’ šībrīža biklajam skanējumam “piešpricētu” kādu devu, piemēram, “Afro Celt Sound System” bezkaunības un stilu un žanru robežu neievērošanas talantu. Par to, cerams, varēs pārliecināties apvienības nākamajos ierakstos.
“Vecie, labie”:
NSRD, Hardijs Lediņš un draugi ‘Dziesmas neuzrakstītai lugai’
“Ar pelniem nobirusi šalle, ar smiekliem notašķījies rīts / es tūlīt kāpšu tumšā lūkā, kur piena gaisma iekšā krīt”. Divus gadus pēc latviešu mūzikas krusttēva un mākslinieka Hardija Lediņa aizdošanās labāku medību lauku virzienā, ir klajā nācis apvienības “NSRD” (“Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīca”) pēdējais ieraksts. Var pārmest “DELFI” neviltoto mīlestību pret Hārdija Lediņa daiļradi, var nosaukt ‘Genādijs klauvē pie durvīm’ par troksni. Taču tas nemainīs faktu, ka pašmāju mūzika ir zaudējusi vienu no tās vectēviem, kura devums, kā izskatās, lielai daļai mūzikas klausītāju un vēl lielākai daļai pašmāju mūziķu ir svešs.
Haralds Sīmanis ‘Starp divām gaismām’
Kategorijas “Vecie, labie” izveidi šīgada labākās pašmāju mūzikas apskatā veicinājis fakts, ka, kā jau katru gadu, klajā jaunos izdevumos nākuši vairāki senu dienu ieraksti, kas agrāk eksistējuši vien kasetēs vai pat vēl arhaiskākos datu nesējos. Viens no tiem – ierakstu sērijā “Latviešu populārās mūzikas klasika” klajā laistais atgādinājums par latviešu bardu un dziesminieku, klasiķi Haraldu Sīmani. ‘Starp divām gaismām’ apkopoti mūziķa “zelta fondi” – šeit atrodams viss 1997.gadā ierakstu izdevniecības “Gailītis G” paspārnē izdotās mūziķa kasetes materiāls, kā arī daži papildus skaņdarbi, kas iepriekš, šķiet, vienuviet bija atrodami vien “Latvijas Radio” fonotēkā, kā arī no rokas rokā ceļojošās magnetofonu lentēs un kasetēs. Jācer, ka ‘Starp divām gaismām’ arī pavērs durvis Haraldam Sīmanim un varbūt beidzot, ar krietnu desmit gadu nokavēšanos, laupīs Sīmanim viņu perfekti raksturojošo, savdabīgo titulu “slavenākais un vismazāk pazīstamais latviešu mūziķis”.
Zodiaks ‘Mirušais gadsimts’
Iepriekš minētā iemesla dēļ topā atrodams arī astoņdesmito gadu beigu supergrupas “Zodiaks” labāko dziesmu apkopojums ‘Mirušais gadsimts’, kas tāpat nācis klajā ierakstu sērijā “Latviešu populārās mūzikas klasika”. ‘Taisnība’, ‘Manas mīļākās puķes’, ‘Mirušais gadsimts’, ‘Staburags un saulesmeitiņa’ – šīs dziesmas neprasa komentārus. Tāpat kā pati grupa “Zodiaks”.
Līvi ‘Iedomu pilsēta’/’Aprīļa pilieni’
Grupas ‘Līvi’ debijas albuma atkārtota izdošana nevarēja paskriet garām gada labāko pašmāju ierakstu topam. Pirmais izdevums papildināts ar pirmo reizi vienkopus publicētiem ierakstiem no programmas “Abrakadabra jeb Aprīļa pilieni”, kas ierakstīti 1984.gadā speciāli Latvijas televīzijas raidījumam ar tādu pašu nosaukumu. Skaņuplate “Iedomu pilsēta” tika ierakstīta, kad grupas līderis vēl bija Ēriks Ķiģelis, taču viņš pats nepiedzīvoja plates iznākšanu.
Savā jaunākajā ierakstā pašmāju tautas mūzikas apvienība “Iļģi” pēc pagājušā gada nogalē izdotā saulgriežu albuma ‘Totari’ šoreiz pievērsusies kāzu tematikai. vienu no svarīgākajiem pavērsieniem “Iļģu” skanējumā jaunajā albumā ienesis viesmūziķis Samite Mulondo no Ugandas, kura balss un mbiras (īkšķu klavieru) spēle dzirdama dziesmā ‘Viena saule, viena zeme’. Pats fakts – “Iļģu” sadarbība ar viesmāksliniekiem savā daiļradē nu absolūti nebūtu nekas jauns un šokējošs, taču šoreiz, pateicoties Samitem, viņa vārdos neizteiktajai, taču balsī un mbiras spēlē maģiski iekodētajai gluži atšķirīgās kultūras stīgai, “Iļģi” ir spēruši pamatīgu soli savā mūzikā, ļaujot “Iļģus” beidzot pilntiesīgi nosaukt par ne tikai tautas mūzikai, bet arī “world” žanram piederošu apvienību.
Līvi ‘Kurzemei – Saules ceļš’/’Līvi dzīvi’
Gluži kā augstāk minētais Līvu debijas ieraksts ‘Iedomu pilsēta’/’Aprīļa pilieni’, sērijā “Latviešu populārās mūzikas klasika” klajā nācis arī grupas otrais ieraksts ‘Kurzemei-saules ceļš’ (1988), kurš papildināts ar ierakstiem no 1994.gadā izdotā albuma ” Līvi Live/ Līvi dzīvi”, kurā bija apkopoti grupas koncertieraksti no festivāla “Liepājas Dzintars” laikiem. Ja ir vēlme uzzināt, kādi vairs nekad nebūs “Līvi” un kādi tie izklausījās savos “ziedu” laikos, tad nav labākas un skumju nostaļģiju uzdzenošākas klausāmvielas kā cikls ‘Kurzemei – Saules ceļš’.
Gada labākie pašmāju grupu koncerti:
1.”Inokentijs Mārpls” Arēnā Rīga, 5.decembris
Gluži kā par visu iepriekš minēto, arī par kategorijas “Gada labākie pašmāju grupu koncerti” pārstāvjiem var diskutēt gari un plaši. Un tomēr, “DELFI” ir nelokāmi – par 2006.gada labāko pašmāju mūziķu koncertu nepārprotami ir nosaucams latviešu “underground” leģendas – “Dambja” un Co jeb “Inokentija Mārpla” nepilnu stundu ilgā uzstāšanās, iesildot pankmūzikas vectētiņa Igija Popa plosošo koncertu Arēnā Rīga 5.decembrī. Dambja acīs manāmais patīkamais satraukums un lepnums nepalika nemanīts, arī pārliecinošā vakara programma darīja savu un ik pa brīdim prātā neviļus raisījās doma – “šovakar tiek rakstīta vēsture”. Pusstunda, kurā izskan ‘Uz priekšu’, ‘Vergu dziesma’, ‘Priekšniek, es nāku tevi sabradāt’, ‘Kājas mazgāšu es rīt’, ‘Moto ciklists’, ‘Es gribu vairāk’, ‘Deputātu rokenrols’, ‘Lelle’, ‘Māt, es gribu būt nevainīgs’, ‘Asins līst’ un ‘Revolucionārs’ – tā, tēlaini izsakoties, bija “Inokentija Mārpla” versija par to, kas Mežaparks “Prāta vētrai”. Un lai arī toreizējos 50 tūkstošus šeit aizstāja vien knaps tūkstotis – šīs pusstundas zemteksts ikvienam, kas apgaroto un apmulsušo Dambi turpmākā vakara gaitā sastapa pūlī, bija acīm redzams.
2.”Fontaine Festival” Liepājā, 21.un 22.jūlijs
Lai arī “festivāls” un “koncerts” nav īsti viens un tas pats, tomēr ikviens, kas 21.un 22.jūlijā sabija Liepājas klubā “Fontaine Palace” un tā teritorijā, kur notika pirmais “Fontaine Festival”, piekritīs, ka galvu reibinošā vakara gaisotne un lieliskā kompānija (kā klausītāju, tā grupu ziņā) ir nopelnījusi festivālam vietu gada labāko koncertu sarakstā. Un tiem, kas šīm rindām nevēlēsies piekrist, atliek vien novēlēt – nākamgad esiet tik gudri un starp “divām saulēm” – “Fontaine Festival” un “Baltic Beach Party” – izvēlaties to “spožāko”. Un iemīlaties!
3.’Zodiac’ Rīgā, 8.decembris, “Hansa Disko nakts Nr.5”
Pirmais grupas “Zodiac” koncerts Latvijā. Izklausās dīvaini, ne? Bet viss ir pareizi un runa ir par t.s. pirmo “Zodiaku” – elektroniskās mūzikas grupu, ko 1980.gadā radīja Latvijas Valsts konservatorijas studenti (starp kuriem arī pats Jānis Lūsēns), un kuras pirmo plati “Disko Alianse” Padomju Savienības teritorijā pirka ar tādu aizrautību, ka tirāža pārsniedza 20 miljonus. Nav nepieciešama skrupuloza koncerta recenzija, lai konstatētu acīm redzamo – “Zodiac” stundu ilgās uzstāšanās Hansa Disko naktī pamatvērtība mērāma nevis šīs mūzikas šībrīža aktualitātē vai koncerta audio-vizuālajās kvalitātēs, bet gan tai saldajā nostalģijā, kas skāra pilnīgi noteikti lielāko daļu vakara viesu.
4.’Pērkons’ Dzintaru koncertzālē, 10.jūnijs
Vieta “pirmajā trijniekā” “Pērkonam” iet secen to nelaimīgo ļaužu dēļ, kas pašmāju leģendārās grupas 25 gadu jubilejas koncertā tā arī nesagaidīja “Kukurūzu”, “Sapumpuroto zaru”, “Saules lēktu”, “Krauklīti” un vēl dažu labu leģendāru gabalu, kuriem bija sagatavojušies izmisīgi bļaut līdzi. Tas gan, protams, netraucē rokgrupas “Pērkons” 25 gadu jubilejas koncertam Dzintaru koncertzālē 10.jūnijā piešķirt pozīciju gada piecu labāko pašmāju mūziķu koncertu topā.
5.’The Briefing’ festivālā “Bildes 2006”, 1.decembris
Neviens nav perfekts – aptuveni tādas domas prātā raisījās “DELFI” mūzikas recenzentam, kad viņš nākamajā rītā pēc mūzikas un mākslas festivāla “Bildes 2006” jauno grupu koncerta sevis rakstītajā recenzijā neatrada iepriekšējā vakarā par lielisku atzīto liepājnieku grupas “The Briefing” īso, bet kodolīgo uzstāšanos. par savu aizmāršību saņēmis publisku pērienu no portāla lasītāju puses, recenzents nu izlūdzies “The Briefing” un viņu izpildītajai vienai dziesmai vietu gada labāko koncertu topā. Tiesa, viena dziesma arī īsti nav koncerts, taču izņēmumi ir pieļaujami, jo īpaši ja runa par “The Briefing”, kuri ar Bjorkas un Roisinas Mērfijas daiļrades kokteili savā mūzikā ar vienu nieka kompozīciju spēja visiem 2006.gada “Bilžu” festivāla jauno grupu un veterānu kopkoncerta klausītājiem atkārtoti pierādīt, ka, cerams, jau nākamgad tieši liepājnieku “The Briefing” debijas plate būtu tiesīga atrasties gada labāko debijas ierakstu topa virsotnē.
Gada labākie pašmāju grupu videoklipi:
1.Jumprava ‘Kailass’
2.Tribes of the City ‘A Day In The City’
[youtube 7FsRO3S9Nn8 nolink]
3.U.K. ‘Dievs’
4.Tramplīni ‘Tas pats’
[youtube C74zmbaLOZ8 nolink]
5.Brainstorm ‘Tin Drums’
[youtube FRUoKRXc4NM nolink]
1 thought on “2006.gada labākie pašmāju mūzikas ieraksti, koncerti un klipi”