Pēc sešu gadu pārtraukuma šonedēļ klajā ar svaigu “pārsteigumu” – albumu ‘Surprise’ nācis klajā Pols Saimons.
Ir neskaitāmi mūzikas klausītāji, kas uzskata, ka Pols Saimons savā labākajā izpausmē ir atrodams vai nu blakus Ārtam Garfunkelim vai arī afrikāņu vīru kora “Ladysmith Black Mambazo” ieskāvumā. Vai arī abi kopā. Lai kā arī nebūtu, tomēr jāatzīst, ka mūziķa solokarjera kopš 1986.gada plates ‘Graceland’ nevar lepoties ar lielu popularitāti un augstiem tirgus rādītājiem. Tiesa, ne jau nu ieņēmumi par pārdotajiem diskiem ir tas, kas Pola Saimona sakarā interesē pirmām kārtām. Daudz svarīgāk šķiet, izdzirdot par jaunas plates esamību, pēc iespējas ātrāk uzzināt, kas tad šoreiz vecajam vīram bijis padomā.
‘Surprise’ tapis plecu pie pleca kopā ar Braienu Īno, kas ir arī trīs plates skaņdarbu līdzautors. Diska bukletā izskaidrots, ka Braiens Īno ir albuma “sonic landscape” jeb, burtiski tulkojot, “skaņu ainavas” autors un veidotājs. Godīgi sakot, tieši šāds – ainavisks un izteikti vizuāls izdevies arī viss 11 skaņdarbu plašais un 45 minūtes ilgais ieraksts.
Arī Saimons, kurš pats ir arī ‘Surprise’ producents, vietumis parūpējas par mūziķa kontekstā vērā ņemamiem pārsteigumiem. Tā, piemēram, blakus izteikti saldsērīgām melodijām, kurās dzirdams Saimona raksturīgais, dzīves nogurdinātais, taču optimisma pilnais vokāls (‘Father And Daughter’) albumā parādās arī izteiktākas popmūzikas vēsmas – disku ievadošajā ‘How Can You Live In The Northeast?’ Saimons aizraujas ar nelielām vokālām improvizācijām, kas patīkami dažādo mūziķa ierasto “taisno” dziedājumu, tāpat jāuzteic ‘Outrageous’ dzirdamās ekspresijas, liekot mūziķim izklausīties krietni jauneklīgākam nekā viņš patiesībā ir.
Plate gaumīgi apkopo gan ASV popmūzikas kultūras nezūdošās vērtības, kas ļauj albumā nereti saklausīt asociācijas ar, piemēram, Džona Mellenkampa daiļradi, gan arī paša Saimona līdzšinējā ierakstu kataloga piezīmes. Un tomēr beigās jāsecina, ka lielākie nopelni ‘Surprise’ sakarā ir un paliek Braiena Īno kontā – pateicoties viņa emocionālajām skaņu gleznām dubultu spēku iegūst arī paša Saimona vārdi un melodijas, ļaujot ‘Surprise’ nosaukt par vienu no emocionālākajiem, nepretenciozākajiem un reizē arī neraksturīgākajiem Pola Saimona ierakstiem.
Noklausies:
‘Wartime Prayers’
[audio:PaulSimon_WartimePrayers.mp3]
‘Beautiful’
[audio:PaulSimon_Beautiful.mp3]
‘Father And Daughter’
[audio:PaulSimon_FatherAndDaughter.mp3]
1 thought on “Paul Simon ‘Surprise’ (3,5/5)”