Daži mūzikas pasaules mediji jau 2006.gada janvārī jaunāko grupas „The Flaming Lips” albumu nosauca par „2006.gada labāko ierakstu”, lai arī plate nemaz vēl nebija laista klajā un neviens to diži dzirdējis nebija. Vajadzēja pagaidīt vien četrus mēnešus līdz 3.aprīlim, lai pārliecinātos, ka minētajiem mūzikas ekspertiem būtībā bijusi pilnīga taisnība.

Tiesa, gribot negribot jānosauc šāds solis par pārspīlējumu vistiešākajā mērā. Taču, arī atmetot mūzikas kritiķu neārstējamo kaiti allaž albumus, kas pēc pirmajām pāris noklausīšanās reizēm piedāvā svaigu, sabalansētu un aizraujošu skanējumu, nosaukt par labākajiem gada ierakstiem vai vismaz vērtīgākajiem savā klasē, jāsecina, ka Oklahomas „The Flaming Lips” jaunākajai platei piemīt viss potenciāls, lai tās klausītājs to nevēlētos izņemt no sava disku atskaņotāja vismaz mēnesi.

Praksē pārbaudīts – tā arī notiek. Pēdējā mēneša laikā vairākkārt izanalizēts un šurpu turpu izklausīts, ‘At War With The Mystics’, kas ir ilgi gaidīts turpinājums 2002.gada industriālajai neo-psihodēlijai albumā ‘Yoshimi Battles The Pink Robots’, zināmā mērā varētu tikt nosaukts par savdabīgu rokoperu, lai gan ar abiem šiem žanriem platei maza sakara. Albuma 12 skaņdarbi, kuru nosaukumu garums vietumis pārsniedz ierasto, ir savstarpēji saistīti gan dziesmu tekstos, gan arī melodijās, kas šoreiz veidotas krietni maigākos popmūzikas toņos nekā albuma priekšgājējā. Viss minētais ļauj ‘At War With The Mystics’ nosaukt par izteikti konceptuālu albumu.

Jau pēc pirmajām albuma taktīm kļūst skaidrs, ka tā pirmais singls un ievadskaņdarbs ‘Yeah Yeah Yeah Song’, gluži kā albums kopumā, veltīts nekam citam kā karam Irākā, taču, lai arī cik banāls jau nebūtu kļuvis šis temats (pat mūzikas pasaulē), grupas izvēlētā, ironiskā pieeja gan melodijā, gan tekstos („If you could make everybody poor just so you could be rich/would you do it?”) šķiet svaiga un atjautīga. ‘Free Radicals’ varētu izklausīties pēc manipulēšanas ar Prinsa daiļradi raksturojošiem elementiem, taču albuma pirmās dziesmas ironija, šķiet, ir neizbēgami pielipusi arī tā klausītājam, tāpēc ‘Free Radicals’ notīs tiek saklausīts nekas cits kā maiga „paņirgāšanās” par grupas „Scissor Sisters” falsetiem.

Dziesma ‘The Sound Of Failure/Its Dark…Is It Always This Dark?’, kas ir viens no pirmajiem piemēriem netradicionāli garajiem dziesmu nosaukumiem, kas ‘At War With The Mystics’ nav retums, ievada plates vidusdaļu, kurā šoreiz vienkopus atrodama virkne maigu, melodisku skaņdarbu, kuru „izmantotās literatūras” saraksts variē no „Blur” un Beka Hansena līdz pat „Pink Floyd” (jo īpaši tas jūtams dziesmā ‘The Wizard Turns On…’). Dziesmā ‘My Cosmic Autumn Rebellion’, pavasarīgi burbuļojot sintezatoram, tiek deklamētas rindas „and soon everything around us will die…” un kļūst skaidrs, ka kaut ko tik depresīvu tik optimistiski var pateikti tikai „The Flaming Lips”.

Visticamāk līdzīgā garā varētu turpināt vēl ilgi – lai arī cik daudzveidīgs nebūtu ‘At War With The Mystics’, ir viena īpašība, kas to raksturo vislabāk un tā ir piederība grupai „The Flaming Lips”, kas, par laimi, arī šoreiz nozīmē daudzslāņainus, saturiski sarežģītus skaņdarbus, inteliģentus dziesmu tekstus un skanējumu, kur „viss ir savās vietās”, liekot katru ‘At War With The Mystics’ klausīšanās reizi uztvert kā piedzīvojumu.

Noklausies:

‘My Cosmic Autumn Rebellion’
[audio:TheFlamingLips_MyCosmicAutumnRebellion.mp3]

‘It Overtakes Me/The Stars Are So Big And I Am So Small…Do I Stand A Chance?’
[audio:TheFlamingLips_ItOvertakesMe.mp3]

‘Pompeii Am Götterdämmerung’
[audio:TheFlamingLips_PompeiAmGoetterdaemmerung.mp3]