Saukts arī par ‘The Gun Album’, septītais Skota Makkofija soloprojekta „The Minus 5” ieraksts ne tikai pulcē vairākus pazīstamus viesmāksliniekus, bet arī apkopo šī Sietlas indīroka projekta raksturīgākās iezīmes.

Domājams, būs ne mazums tādu, kas „The Minus 5” vārdu izdzird pirmoreiz un varbūt par plati uzzinājuši tās daudzo viesmākslinieku kontekstā – platē, gluži kā vairākos līdzšinējos „The Minus 5” ierakstos, dzirdama grupas „R.E.M.” ģitārista Pītera Baka spēle, tāpat diskā iespējams sameklēt „Wilco”, Kena Stringfellova („The Posies”) un Kolina Meloja („The Decemberists”) veikuma augļus, veidojot albumu par izteikti eklektisku kopumu, kas aizraus gan minēto mūziķu, gan arī paša „The Minus 5” līdzšinējās daiļrades cienītājus.

Stilistiski lavierējot caur izteikti „bītliskiem” (‘Rifle Called Goodbye’), „The Ramones” cienīgiem (‘Aw Shit Man’) vai „Kings Of Convenience” pagātnes veikumus prātā atsaucošiem (‘With A Gun’) skaņdarbiem, ‘The Minus 5’ tā nepilnu 42 minūšu un 13 dziesmu ritējumā regulāri rada pamatu šaubām, vai šie skaņdarbi tiešām pieder vienai un ne vairākām atšķirīgām grupām. Viena no retajām reizēm, kad albums papildus „bonus” punktus izpelnās, pateicoties tā dažādībai. Taču viena lieta, kas saglabājas konstanta visa albuma garumā, ir tā dziesmu teksti, kas ne tikai absolūti nerīmējas kopā ar salīdzinoši dzīvespriecīgo diska pavadījumu, bet ir atklāti depresīvi („Am I going to be an asshole for the rest of my life? / Aw shit man / And never be forgiven by my daughter and wife / Aw shit man”), padarot visu ‘The Minus 5’ par lielu šarādi, kurā vislabāk, šķiet, jūtas pats Makkofijs. Katrā ziņā ‘The Minus 5’ nav viegla pēcpusdienas klausāmviela, taču ja saskatāt šarmu a-la-„Beach Boys” manierē dziedāt par pusmūža krīzi un slaida ģitāras pavadījumā jūsmot par rindu kapsētā, tad ‘The Minus 5’ varētu būt tieši laikā.

Noklausies:

‘My Life As A Creep’
[audio:TheMinus5_MyLifeAsACreep.mp3]

‘Cemetery Row’
[audio:TheMinus5_CemeteryRow.mp3]

‘All Worn Out’
[audio:TheMinus5_AllWornOut.mp3]