Vankūveras „viena cilvēka orķestris” jeb Daniela Bežara soloprojekts „Destroyer” šonedēļ nācis klajā ar savu septīto studijas plati ‘Destroyer`s Rubies’.

Gluži kā plates priekšgājējs – 2004.gada ‘Your Blues’, jaunais ieraksts kalpo kā loģisks turpinājums Bežara profesionālajā izaugsmē, kurā atrodamas gan viņa karjeras sākumam raksturīgās folkmūzikas iezīmes, gan arī pēdējo gadu aktuālā indīpopa metodoloģija. Nepilnas 54 minūtes ilgo albumu ievada nedaudz avangardiskais tituldziesmas ‘Rubies’ ievads, kas tikpat strauji, kā sācies, no fūzētas ģitāras kliedzieniem pārtop noslēpumainā Kanādas folk-indīroka labāko iezīmju apkopojumā, kurā kā zivs ūdenī, saprotams, jūtas Bežara vokāls, īstenā „Simts vientulības gadu” manierē stāstot par nedaudz neticamām vietām, nereāliem laikiem, kas ir valdzinoši savā neloģiskumā un ne brīdi neļauj albuma klausīšanos padarīt par otrā plāna nodarbi.

Nejūtos tik liels „Destroyer” eksperts, lai vērtētu ‘Destroyer`s Rubies’ attiecībā pret pārējiem mūziķa ierakstiem (ar muguras smadzenēm gan jūtu, ka teorijas par ‘Destroyer`s Rubies’ kā labāko Bežara ierakstu varētu būt patiesas), taču pirmām kārtām augsti vērtēju albumu tā pārsteidzošās vienkāršības dēļ, kas jaušama kā dziesmu tekstos, tā arī melodijās un ritmos, bieži liekot pasmaidīt un aizmirsties. Šķiet, tas arī ir patiesais iemesls, kāpēc ‘Destroyer`s Rubies’ nekādi nepakļaujas akadēmiskām albumu recenzēšanas pieejām – šeit nu ir paraugs nobriedušam, izturētam popmūzikas ierakstam, kur brīvdomīgums nav metode, bet mērķis.

Noklausies:

Your Blood
[audio:Destroyer_YourBlood.mp3]

European Oils
[audio:Destroyer_EuropeanOils.mp3]

Watercolours Into The Ocean
[audio:Destroyer_WatercoloursIntoTheOcean.mp3]