Coldcut ‘Sound Mirrors’ (4/5)

Viens no gada pirmajiem elektroniskās mūzikas pārstāvjiem „Delfi” ierakstu apskatu sadaļā patrāpījies slavenās ierakstu izdevniecības „Ninja Tune” dibinātāju un izveidotāju, dīdžeju Džonatana Moura un Meta Bleka, a.k.a „Coldcut” jaunākais izdevums ‘Sound Mirrors’.

Leibls „Ninja Tune” pats par sevi neprasa nekādus komentārus (nezinātājiem var nākties pastudēt izdevniecības māksliniekus, lai konstatētu, ka vismaz dažus no tiem tie jau sen zina), tāpat nepārsteidz arī fakts, ka, šķiet, ceturtajā grupas albumā ir dzirdama vesela viesmākslinieku plejāde, sākot ar Džonu Spenseru un elektrisko ģitāru imitējošām skaņām hiphopa un „elektroroka” hītā ‘Everything Is Under Control’, Robertu Ouensu melodiskajā deju un džeza mūzikas elementu miksā ‘Walk A Mile’ un beidzot ar „Roots Manuva”.

Laikam jau astoņu gadu pārtraukums (kopš 1997.gada septembrī klajā nākušā ieraksta ‘Let Us Play!’) „Coldcut” ir nācis par labu – albums neskaitāmos kā klubu kultūras, tā arī elektroniskās mūzikas izdevumos jau nodēvēts par grupas labāko ierakstu. Jāteic, ne bez pamata – pat cilvēku, kam sveši dance, dub, dancehall un pat brakebeat stili, kuru labākajās tradīcijās veidots ‘Sound Mirrors’, uzrunās ‘Mr Nichols’ eksistenciālisma pārpilnā dzeja par kādu vīru un viņa centieniem izprast mūsdienu moderno pasauli, savukārt ‘True Skool’ ritmi, pirmajā brīdī atsaucot prātā pagājušā gada spilgtāko notikumu deju mūzikā – šrilankietes Majas Arulpragasamas, a.k.a. „MIA” debijas albumu ‘Arular’, patīkami pārsteigs vienlaikus gan taiko un tablas, gan arī Rodnija Smita, a.k.a „Roots Manuva” cienītājus. ‘Sound Mirrors’ turpretim atgādina „RZA” (galvenokārt, galvenās tēmas jeb „cilpas” (loop) dēļ, kas tā vien šķiet ir dzirdēts Džārmuša filmā „Spoku suns. Samuraja ceļš”), kas, lēnām apaugot ar dažādām melodijām un skaņu efektiem, tā arī nekulminē, bet tikpat rāmi kā sācies, izskan „ambient” manierē un ir kā ļoti spilgts punkts uz „i” albuma noslēgumā.

Pēc pirmās albuma noklausīšanās reizes sevi piesaka arī daži ne tik perfekti un pirmajā brīdī no konteksta izlecoši skaņdarbi kā, piemēram, house noskaņās veidotais ‘This Island Earth’ ar Mpho Skeef saldo vokālu priekšgalā, taču beigu beigās tieši pateicoties vienkārši graujošajai dziesmas basa partijai par deju zāli pārvēršas kā trolejbuss tā trepju telpa – vietai vairs nav nozīmes, visu izšķir no disku atskaņotāja austiņām plūstošā pulsācija.

Skaidrs ir viens – par ikvienu ‘Sound Mirrors’ skaņdarbu var (un varbūt arī vajadzētu) izvērst pāris rindkopu ilgu apcerējumu, uzskaitot ietekmes avotus, izteiksmes līdzekļus un gala rezultātu. Taču jāatceras, ka nekur citur teksts par „vienam māte, otram meita” nav atbilstošāks kā mūzikas pasaulē, tāpēc ieteiktu katram individuāli „dot albumam iespēju” un izvērtēt tā daudzslāņaino, konceptuālo saturu. Tāpēc ietekmes avotu un izteiksmes līdzekļu uzskaitījumu atstāšu profesionāļiem un palikšu vien pie gala rezultāta – grupas, kas nepilnu stundu ilgā ierakstā ne tikai nocitē lielāko daļu no tā, uz kā šobrīd ir balstīta elektroniskās un deju mūzikas scēna, bet vienlaikus arī piedāvā gluži jaunu skatījumu šī žanra daiļradē, kas pamatā balstīts uz to, ar ko ikvienam „Ninja Tune” zinātājam arī asociējas teju vai ikviens izdevniecības pārstāvētais mākslinieks. Brīvība kā formā, tā saturā.

Noklausies:

‘True Skool’
[audio:Coldcut_TrueSkool.mp3]

‘Mr Nichols’
[audio:Coldcut_MrNichols.mp3]

‘Sound Mirrors’
[audio:Coldcut_SoundMirrors.mp3]

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *