Clap Your Hands Say Yeah ‘Clap Your Hands Say Yeah’ (4/5)

Protams, var sprauslājot atzīt, ka “tas tik tāds menedžmenta triks”, iepriekš citur (šajā gadījumā, ASV) klajā nākušu albumu izdot atkārtoti, piemēram, Lielbritānijā, to reklamējot ar dubultu spēku.

Piemēri nav tālu jāmeklē – par pagājušā gada labāko albumu izslavētais grupas “Arcade Fire” eposs ‘Funeral’ savas dzimtās Kanādas robežās nāca klajā jau 2004.gadā. Tāpat arī ikgadējā BBC rīkotajā mūzikas ekspertu aptaujā “Sounds Of 2006” par otru gada “potenciālo superierakstu” nosauktais Bruklinas apvienības “Clap Your Hands Say Yeah” paštitulētais ieraksts patiesībā ir pieskaitāms pie 2005.gadā klajā nākušajiem mūzikas ierakstiem. Bet lai nu būtu.

Taču viena pagale nedeg – gan “Arcade Fire”, gan arī “Clap Your Hands Say Yeah” gadījumā nav runa tikai par lielisku menedžmentu, bet, saprotams, arī par saturu. Pašu menedžēts, pašu izdots un pašu izplatīts, Ņujorkas piecotnes debijas albums ‘Clap Your Hands Say Yeah’ gan maz savā skanējumā atgādina “Arcade Fire” eleganto sapņu popmūziku, taču savā ziņā piedāvā ko līdzīgu – mūziku, kas, šķiet, pat gribot nekļūs komerciāla un jau tās rašanās brīdī tika “pielaulāta” cilvēkiem, kas augstāk par formu stāda saturu.

Savā būtībā izteiktā gremdēšanās astoņdesmito gadu rokmūzikā un “The Smiths” vai “Talking Heads” citēšana arī visvairāk pasaka par plati, kura prātā paliekošākā iezīme ir grupas līdera Aleksa Onsvorta nazālais, bravūrīgai vokāls, kurā iespējams saklausīt gan sešdesmito gadu dīvas Džoannas Baezas manierīgumu, gan salīdzinošo “jaunuļu” – “The Shins” gaišumu. Ja blakus visam minētajam albumā vēl spējat iztēloties metalofona, tamburīna, rotaļu klavierīšu un “Velvet Undeground” ‘Sunday Morning’ stila ģitāras toni, tad aptuveni iztēlosieties, kādās noskaņās kaldināts albums. Protams, vēl var arī noklausīties zemāk pieejamos dziesmu fragmentus un neklausīties individuālos spriedelējumos. Lai kāds arī būtu verdikts, noteikti vairāk nekā divas klausīšanās reizes pieprasošais albums atradīs savu “ideālo” klausītāju, kurš, gluži kā gūzma kritiķu visā pasaulē atzīs – albums patiešām ir labs. Lielisku to padara katra tā klausītāja individuālā ticība grupas nākotnei.

Noklausies:

‘Sunshine And Clouds And Everything Proud’
[audio:ClapYourHandsSayYeah_SunshineAndCloudsAndEverythingProud.mp3]

‘Details Of The War’
[audio:ClapYourHandsSayYeah_DetailsOfTheWar.mp3]

‘In This Home On Ice’
[audio:ClapYourHandsSayYeah_InThisHomeOnIce.mp3]

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *