Ik gadu decembrī mūzikas kritiķi, apskatnieki un eksperti visā pasaulē burtiski jūk prātā, mēģinot izvērtēt un definēt gandrīz jau pagājušā gada labākos mūzikas ierakstus.

Mūziķiem tas ir gaidu laiks, kad noskaidrosies, vai viņu albumi būs izpelnījušies, lai turpmāk, tos pieminot, tiktu lietots daiļais vārdu savienojums „critically acclaimed” (kritikas atzīti). Savukārt miljoni planētas iedzīvotāju ir teju vai tikpat norūpējušies, jo nespēj izdomāt, ko lai saviem tuvajiem dāvina gada komercionālākajos svētkos. Lai kaut nedaudz palīdzētu šajā procesā, portāls „Delfi” piedāvā savu versiju par gada aizraujošākajiem kompaktdiskiem, kurus kādam dāvināt Ziemassvētkos, kā arī cilvēkiem, kas par tiem varētu priecāties visvairāk.

Saprotams, nav iespējams dzirdēt un pat uzzināt par ikvienu kompaktdisku, kas katru dienu tiek izdots visā plašajā pasaulē, līdz ar to pati definīcija „labākais” ir izgāzusies un atzīstama par nepierādāmu. Vienalga – vairāk vai mazāk pirkts, augstākā vai zemākā topa pozīcijā debitējis, taču mūzikas albums, adresēts pareizajam cilvēkam, sagādās neviltotu prieku un kalpos par lielisku pārsteigumu.

Aizmirsīsim par skaitļiem. Aizmirsīsim par stiliem. Paturēsim prātā tikai cilvēku, kurš tikko ienācis pa mūzikas ierakstu veikala durvīm. Automātiski viņam tiek „uz pieries uzspiests” zīmogs – patērētājs vai eksperts. Pieturoties pie šī, jāatzīst – ļoti prastā, taču efektīvā iedalījuma, piedāvāsim dažus ārzemju un pašmāju ierakstus (sarindotus alfabēta secībā), kurus šo grupu pārstāvju lielākā daļa varētu priecāties atrast zem eglītes, protams, neaizmirstot arī par mūzikas ierakstiem, kurus šogad nebūtu ieteicams dāvāt saviem tuvajiem.

Patērētājiem rekomendējami 2005.gada albumi:

Athlete ‘Tourist’
Par spīti faktam, ka Dienvidlondonas kvarteta otro albumu pasaule ir uzņēmusi ar visai skeptisku (lai neteiktu noraidošu) attieksmi, ‘Tourist’ ir viens no gada izjustākajiem saldas (ne salkanas) popmūzikas paraugiem, kas apmierinās visus, kas nav dzirdējuši puišu debijas plati.

The Bravery ‘The Bravery’
Nepagāja ne gads kopš Ņujorkas roka kvinteta paštitulētās debijas izdošanas, kad kļuva zināms, ka viena no šīgada skaļākajām debijām mūzikas pasaulē “atskanēs” arī līdz Latvijai un nākamajā gadā koncertēs Rīgā.

Coldplay ‘X&Y’
Par to ticis diskutēts bez gala un tiks runāts vēl – būt vai nebūt “Coldplay” trešajai platei gada veiksmīgāko albumu sarakstos. Finansiālā ziņā – visticamāk. Saturiskā – jāatzīst, mans visu laiku mīļākais “Coldplay” ieraksts ir un paliek ‘A Rush Of B-Sides To The Head’…

Cosmos ‘Pa un par’
Kopš šīgada maijā izdotā pašmāju grupas “Cosmos” otrā albuma, “kosmosieši” ir paspējuši radīt vēl pāris plates, tostarp arī izslavēto Ziemassvētku albumu ‘Ticu un viss’. Vieni teiks – labs rādītājs! Ja vien aizmirst, ka kopsummā puišu četros ierakstos ir atrodams viens vienīgs grupas oriģināldarbs.

The Darkness ‘One Way Ticket To Hell (And Back)’
Var, protams, britu kvarteta “The Darkness” otrā albuma neveiksmes norakstīt uz basista Frenkija Pulēna aiziešanu vai pārmest grupai atkārtošanos, taču pat debija Lielbritānijas albumu topa 11.pozīcijā nespēj nomākt ‘One Way Ticket To Hell (And Back)’ dzīvesprieku, kuru, ja var ticēt baumām, ir savs pamats cerēt drīzumā izbaudīt arī “dzīvajā”, turklāt šeit pat – Rīgā.

Depeche Mode ‘Playing The Angel’
Kādreizējie Bezildonas sintīpopa pārstāvji savā 11 studijas albumā ir atgriezušies pie krietni raupjāka skanējuma, kura cienītāju klāsts palielinās ar katru brīdi, liekot domāt, ka grupas koncerts Rīgā 17.martā, līdzīgi kā kaimiņu valstīs, tomēr būs pilnībā izpārdots.

Doves ‘Some Cities’
Ja būtu jānosauc kāda jauno laiku grupa, kurai būtu izdevies vairākus gadus no vietas saglabāt nemainīgi augstu muzikālo kvalitāti un piesaistīt sev aizvien vairāk cienītāju, Mančestras trio “Doves” vārds, šķiet, būtu viens no daudzajiem pieminēšanas vērtajiem. Likumsakarīgi, ka grupas trešā studijas plate ‘Some Cities’ ir atrodama teju vai visos 2005.gada labāko ierakstu topos. Tuvu augšgalam.

Franz Ferdinand ‘You Could Have It So Much Better’
Piebāzts vai nepiebāzts ar rokenrola klišejām, otrais Glāsgovas kvarteta veikums ap sevi, kā paredzēts, uzreiz nesacēla tikpat milzīgu furoru kā puišu debijas plate, tomēr, atšķirībā no tās, ‘You Could Have…’ piemīt mazāks saturiskais, lielāks hītu potenciāls.

Gorillaz ‘Demon Days’
Atgriežoties ar jaunu studijas ierakstu kopš savas paštitulētās 2001.gada debijas, “Gorillaz” pārsteidz ar ne vienmēr viegli „sagremojamu” indī-popa, hiphopa un dance savienojumu, taču par spīti visam rada nepārvaramu vēlēšanos atgriezties pie šī vienlaikus dīvainā un patīkami oriģinālā ieraksta.

Iļģi ‘Totari’
Ilgas Reiznieces svaigāko jaunrades augli iespējams uzskatīt par sava veida latviešu Ziemassvētku laika „labāko dziesmu apkopojumu” – albuma ‘Totari’ lielākā daļa ir tieši tradicionālu latviešu Ziemassvētku dziesmu aranžējumi, kamēr grupas „Iļģi” oriģinālkompozīcijas albumā ir tikai trīs. Taču uz albuma kopējā sirsnīgā un neviltotā latviskuma fona tas arī nebūtu tik svarīgi.

Kaiser Chiefs ‘Employment’
2003.gadā Līdsā dzimušais kvintets pirmajā mirklī atgādina nedaudz nobriedušākus “Dogs Die In Hot Cars”, kuru bērnišķību ir aizvietojusi “Franz Ferdinand” cienīga bezkaunība. Klausīšanās gaitā raisās neskaitāmas asociācijas ar laiku, kad „zāle bija zaļāka” un pasaule vēl pazina (un nesmīkņāja) par britpopu.

Madonna ‘Confessions On A Dance Floor’
Katrs, kam nav slinkums, jaunāko popdīvas Madonnas plati jau ir nodēvējis par labāko mākslinieces plati. Necenšoties manipulēt ar nepierādāmu terminoloģiju, teikšu vien, ka ‘Confessions On A Dance Floor’ pavadījumā izdejoties var krietni.

Prāta Vētra ‘Četri krasti’
Par pašmāju “U2” sauktie jelgavnieki gada nogalē laiduši klajā DVD ‘Četri krasti. Koncerts Mežaparkā’, atkārtoti liekot atcerēties par šo vasaru, kas Latvijā pilnīgi noteikti tika aizvadīta “Prāta Vētras” zīmē.

System Of A Down ‘Mezmerize’ un/vai ‘Hypnotize’
Gada sākumā ASV smagās rokmūzikas pārstāvju “SOAD” izdotajam albumam ‘Mezmerize’ gada nogalē pievienojās arī ‘Hypnotize’, priecējot grupas fanus ar politiskiem dziesmu tekstiem un spēcīgiem ģitāru rifiem, kas abus konceptuālos albumus bez domām ierindo grupas labāko ierakstu vidū.

Kanye West ‘Late Registration’
Šībrīža hiphopa vides viens no aktuālākajiem vārdiem – Kenaija Vests savā otrajā studijas platē viesmākslinieku sarakstā iekļāvis kā Jay-Z vai Džeimiju Foksu (‘Gold Digger’ atskaņošanas biežums mūzikas televīziju ēteros visā pasaulē ir lēmis šai melodijai ilgāku laiku nepamest klausītāju prātus), tā arī “Game” un pat Jonu Brionu.

Wheatus ‘Too Soon Monsoon’
Gana skandalozi pametuši ierakstu izdevniecības “Sony” paspārni, Longailendas “Wheatus” savā mūzikā apdzied bērnības dēkas un mūsdienu mīlas sāpes, taču šī sevi jau absolūti izsmēlusī tematika, pasniegta “a-la-Brauna” gaumē – manierē, kādā tavs labākais draugs tev pa telefonu pirmdienas pusdienu pauzē smejoties atstāsta pagājušās nedēļas nogales aizraujošākos notikumus – kļūst apbrīnojami dzīva, teju vai fiziski sajūtama, gluži kā visa “Wheatus” šībrīža daiļrade kopumā.

The White Stripes ‘Get Behind Me Satan’
Albums, kurš tapis galvu reibinošās 14 dienās, pavisam noteikti prasīs vairāk laika tā klausītājiem, lai saprastu savu nostāju ‘Get Behind Me Satan’ jautājumā un, iespējams, liks vilties dažiem Detroitas „visieperošākās” apvienības faniem, taču kamēr ikviens „The White Stripes” muzikāls eksperiments izklausās pēc apvērsuma mūzikas pasaulē, tikmēr nav pamata uztraukumam.

2005.gada ieraksti, kas ekspertu sirdīm liks sisties straujāk (rēķinieties, ka viņi tos jau sen ir dzirdējuši, jo viņi taču ir eksperti…):

Ryan Adams ‘Jacksonville City Nights’ un/vai ‘Cold Roses’
Pārokeāna alternatīvā country žanra pārstāvis abos šogad izdotajos albumos piedāvā smeldzīgu, vienlaikus vitālu un patiesu ASV dziesminieku kultūras paraugstundu. Tiesa, Adamss tomēr ir realizējis savu gada sākumā pausto plānu šogad laist klajā kopsummā trīs ierakstus, taču trešajā un šeit (likumsakarīgi) neminētajā ‘29’, kas klajā nāks tikai nākamnedēļ, mūziķis vairāk nudien ir centies pildīt savu solījumu nekā piedāvāt aizraujošu klausāmvielu.

Antony & The Johnsons ‘I Am A Bird Now’
Šīgada prestižās “Mercury” mūzikas balvas ieguvēji “Antony & The Johnsons” ap sevi sacēluši pamatīgu furoru, kas patiesam mūzikas interesentam netraucēs apjūsmot albuma intīmo, harmonisko skanējumu, kura izdaiļošanā savu roku pielikuši arī Devendra Banharts, Lū Rīds un Bojs Džordžs.

Animal Collective ‘Feels’
Šķiet, tieši grupas “Mercury Rev” vārds ir pirmais, kas nāk prātā, runājot par Ņujorkas kolektīva “Animal Collective” trešo studijas albumu. Ja līdz ar šiem vārdiem jūsu acis ir iemirdzējušās spilgtāk, tad varat iztikt arī bez tālākas “līdzinieku” uzskaites.

Devendra Banhart ‘Cripple Crow’
Dziesminieka Devendras Banharta mūzikas, radošā potenciāla un, līdz ar to – arī jauna mākslinieka ieraksta kopsaucējs ir un paliek apbrīnojams miers un labsirdība. Tieši šīs emocijas arī strāvo no ikvienas mūziķa ceturtā albuma nots, ļaujot pat lietainai rudens/ziemas pēcpusdienai ‘Cripple Crow’ pavadījumā pārvērsties vasarīgā visdažādāko mūzikas stilu mikstūrā, pieskaroties kā blūza, folka un kantrī, tā arī Indijas rāgu elementiem.

Belle & Sebastian ‘Push Barman To Open Old Wounds’
Glāsgovas indīpopa sekstets „Belle & Sebastian” divos kompaktdiskos apkopojis grupas karjeras sākuma „neatkarības gara” paraugstundu, kurā atrodami visi septiņi no 1997.-2001.gadam ierakstu izdevniecības „Jeepster” paspārnē izdotie EP. Ja jums līdz šim izdevies mitināties četrās sienās bez logiem un nav ienācis prātā meklēt durvis – ‘Push Barman To Open Old Wounds’ ir lieliskākais iespējamais veids kā iepazīties ar vienu no pēdējo gadu lieliskākajiem indīmūzikas pasaules vārdiem.

Boards Of Canada ‘The Campfire Headphase’
Skotu elektroniskās mūzikas duetam – Maiklam Sendisonam un Markusam Eoinam, a.k.a. „Boards Of Canada” ir rezervēta vieta ļoti daudzu prestižu pasaules mūzikas mediju gada topos. ‘The Campfire Headphase’, atšķirībā no sava 2002.gada priekšgājēja ‘Geogaddi’, kas „ieekonomēja” uz melodiju rēķina un piedāvāja rezultātu, kas vairāk pieskaitāms eksperimentālās elektronikas lauciņam, atkal ir atgriezies melodiskā triphopa pasaku pasaulē, kur elektroniska sintēze, rotaļas ar datoriem un skaņu ģeneratoriem nav pašmērķis, bet gan nepieciešamība.

Kate Bush ‘Aerial’
Atgriežoties pēc 12 gadu klusēšanas perioda, Lielbritānijas ārtroka/alternatīvā popa mūzikas scēnas pārstāve Keita Buša ar savu dubultalbumu ‘Aerial’ attaisno ikvienu šī gaidīšanas laika dienu. Grūti šogad izdoto mūzikas ierakstu vidū atrast nobriedušāku, savā senatnībā aktuālāku ierakstu.

Eels ‘Blinking Lights and Other Revelations’
Marka Olivera Evereta, pazīstama arī kā apvienības „Eels” vai vienkārši „E” mugurkaula, izdoto ierakstu artavai pievienojusies jauna dubultplate, kas uzskatāma par Virdžīnijas izcelsmes mūziķa personiskāko ierakstu.

Elbow ‘Leaders Of The Free World’
Mančestras indī-popa kolektīva “Elbow” jaunākais, kopsummā trešais studijas ieraksts, salīdzinājumā ar tās līdzšinējo daiļradi, krietni vairāk sasaucas ar novadnieku “Doves” muzikālajām ekspresijām.

Hospitāļu iela ‘Nav centrs’
Edgara Šubrovska virsvadītās “Hospitāļu ielas” otrais ieraksts pilnīgi noteikti nav albums, ar kuru sākt savu iepazīšanos ar grupas daiļradi – atšķirībā no hītu cauraustās apvienības debijas, ‘nav centrs’ ir krietni vien konceptuālāks ieraksts, kurā jāuzteic elektroniski-aureāli vizuālā projekta „Gas Of Latvia” tēva Andžoņa līdzdalība.

Iron And Wine & Calexico ‘In The Reins’ EP
Floridietis Semjuels Bīms, kas pazīstams kā vienīgais personāžs, aizslēpies aiz muzikālās apvienības “Iron And Wine” titula, jau pagājušā gada nogalē uzsāka sadarbību ar divu arizoniešu – Džoija Bērnsa un Džona Konvertino vadīto duetu “Calexico”. Rudenīgais ‘In The Reins’ ir šīs sadarbības auglis.

LCD Soundsystem ‘LCD Soundsystem’
Par vienu no šī gada pārsteidzošākajām debijām nosauktais Ņujorkas indīroka kolektīva “LCD Soundsystem” ieraksts sevī apvieno postpanka mūzikas kultūru ar diskomūzikas elementiem.

M.I.A. ‘Arular’
Aiz pirmajā brīdī neizprotamās un absolūti neko neizsakošās pseido-abreviatūras „M.I.A.” izrādās slēpjas 27 gadus vecā, Londonā dzīvojošā šrilankiete Maja Arulpragasama, kuras “Mercury” balvai nominētais debijas albums ‘Arular’ ietver elegantu hiphopa, regeja, dancehall un elektronikas miksli, kuru vēl unikālāku padara visiem minētajiem stiliem un žanriem cauri strāvojošais indiešu tautas mūzikas un kultūras nervs.

My Morning Jacket ‘Z’
Nieka septiņus gadus vecā Kentukī kvarteta „My Morning Jacket” ceturtajā studijas platē, grupas labākajās tradīcijās veidotajā ‘Z’, netrūkst tīri stilistiski atšķirīgu vēsmu, tomēr vienlaikus nenolaižoties līdz hītu raidstaciju līmenim un neliekot visam dzirdētajam izklausīties pēc Nīla Janga, “Beach Boys” un Cat Stevens interesantāko iezīmju apkopojuma.

O.S.T. ‘Thumbsucker’
Maz cerību, ka Maika Milza debija kinopasaulē ar filmu ‘Thumbsucker’ izkaros savu ceļu arī līdz Latvijas kinoteātriem, tomēr tās skaņu celiņš ne tikai ir viens no šogad aizraujošākajiem un konceptuālākajiem – filmas vajadzībām Dalasas pop-koris „The Polyphonic Spree”, sava līdera Tima Delotera (Tim DeLaughter) virsvadībā, ierakstījuši vairāk nekā divdesmit dziesmas, kas visas, tai skaitā arī filmā neiekļauti skaņdarbi, tapuši izdoti kompaktdiska formātā, kurā blakus dalasiešu saules pārpilnajām, narkotiskajām himnām dzirdamas arī trīs dziesminieka Eliota Smita izpildītas melodijas.

Pernice Brothers ‘Discover A Lovelier You’
Savus muzikālos apvāršņus atklāti un īpaši nekautrējoties balstot uz Braiena Vilsona, Toda Rundgrena un “Byrds” (citustarp) pagājušā gadsimta 60.-70.gadu mijas daiļrades pērlēm, Masačūsetsas kvinteta “The Pernice Brothers” piektais albums nostāda tā klausītāju fakta priekšā – vai nu atmest ar roku, konstatējot, ka pagātni tāpat neatgriezīsi, vai arī neprātīgi iemīlēties šajā “paralēlās pasaules” ierakstā.

Robert Plant & Strange Sensation ‘Mighty Rearranger’
Pats fakts, ka visos laikos labākās rokgrupas „Led Zeppelin” seja un balss – Roberts Plants laidis klajā jaunu, kopsummā astoto studijas albumu, nebūtu nekas ļoti pārsteidzošs, ja vien jaunā plate jau nebūtu nodēvēta par labāko Planta darbu viņa 23 gadus ilgajā solokarjerā.

Readymade ‘All The Plans Resting’
Pirmā frāze, kurai izdodas uzskriet, cenšoties ko vairāk uzzināt par Vankūveras indīroka kvintetu “Readymade” un viņu jaunāko, šī gada pašā ieskaņā izdoto kopskaitā trešo ierakstu ‘All The Plans Resting’, ir kādas interneta lapas verdikts “Viena no Kanādas vismazāk pazīstamajām grupām sadarbojas ar vienu no Kanādas vismazāk pazīstamajām ierakstu izdevniecībām”. Rezultāts ir albums, kas personiski uzrunās ikvienu “My Bloody Valentine”, “The Blue Nile”, “The Veils”, “Belle And Sebastian” un varbūt pat “Bent” cienītāju.

Sigur Ros ‘Takk’
Islandiešu kolektīva “Sigur Ros” jaunā albuma vērtējumos pasaulē nav vienprātības – kamēr vieni turpina jūsmot par grupas ēteriskajām, nomierinošajām harmonijām, citi pievērš uzmanību faktam, ka jaunais albums ir pirmais mūzikas ierakstu izdevēju-magnātu “EMI” paspārnē tapušais grupas albums, pamatojot savas bažas ar aizvien biežāk grupas daiļradē atrodamajām atsaucēm uz tās iepriekšējiem ierakstiem.

Sufjan Stevens ‘Illinois’
Detroitas dziesminieks Safdžans Stīvenss turpina savu plānu ierakstīt albumu par godu katram no 50 ASV štatiem. ‘Illinoise’ ir otrais šajā sērijā un, pateicoties savai sapņainībai, ir godam nopelnījis vietu šīgada veiksmīgāko ierakstu topos.

Suņa stunda ‘DG 900’
Rīgu pārstāvošā kolektīva “Suņa stunda” debijas ierakstu ‘DG 900’ diemžēl vēl šobrīd lieki meklēt mūzikas ierakstu veikalos. Par to, vai Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas katedru pārstāvošās grupas demo ieraksts vispār būtu pelnījis oficiālu izdošanu, katrs pats lai tiek skaidrībā, taču neapstrīdams ir fakts, ka “Suņa stunda” ir tuvākais iespējamais punkts, ko kāda pašmāju grupa ir sasniegusi mūzikas stila “komēdij-roks” virzienā.

The Superimposers ‘The Superimposers’
Ieraksts tiem, kam joprojām sagādā grūtības „ielauzīšanās” modernās pasaules mūzikā un kuru vistuvākie skaņu ieraksti galvenokārt tiek datēti ar pagājušā gadsimta sešdesmito gadu nogali. Lielbritānijas kolektīva „The Superimposers” pašu vārdā saukto debijas plati par albumu nosaukt traucē fakts, ka disks ir visu grupas jebkad izdoto skaņdarbu izlase.

Tunng ‘This Is…Tunng: Mother`s Daughter And Other Songs’
Viena no pirmajām šī gada debijām – sauthemptoniešu Maika Lindseja (ģitāra) un Sema Gendersa (vokāls, ģitāra) dueta ‘Tunng’ plate ‘This Is…Tunng’, vienlaikus piesakot savu kandidatūru arī uz visu laiku netradicionālāko debijas plašu topu, pirmajā brīdī pārsteidz klausītāju nesagatavotu – gluži tāpat kā grupas stilu raksturojošais folktronikas jeb elektrofolka jēdziens.

U.K ‘K.U’
Nācis klajā pašā gada nogalē, “hobosiešu” Rolanda Ūdra un Egona Kronberga kopdarbs nepārprotami minams kā viens no šī gada muzikāli aizraujošākajiem pop/rokmūzikas ierakstiem, savukārt šajā faktā “vainot” visvairāk tomēr gribas albuma producentu un teju vai visu instrumentu “pavēlnieku” albuma ieraksta procesā – Egonu Kronbergu.

Yo La Tengo ‘Prisoners Of Love’
Triju kompaktdisku komplekta, tautā saukta arī par box set, apakšvirsrakstā “A Smattering of Scintillating Senescent Songs, 1985-2003”, šķiet, visprecīzāk formulēta 1984.gadā dibinātā Ņūdžersijas indīpopa kolektīva 21 pastāvēšanas gadā tapusī daiļrade.

Albumi, kurus vislabāk dāvināt tiem, kurus ne īpaši ieredzat:
Backstreet Boys ‘Never Gone’
Black Eyed Peas ‘Monkey Business’
The Bloodhound Gang ‘Hefty Fine’
Dogs ‘Turn Against This Land’
Limp Bizkit ‘The Unquestionable Truth (Part1)’
Moby ‘Hotel’
Ocean Colour Scene ‘A Hyperactive Workout For The Flying Squad’
Santana ‘All That I Am’
Staind ‘Chapter V’