Par labiem kinofilmu skaņu celiņiem jeb saundtrekiem tu domā, atstājot kinoteātri pēc pašas filmas noskatīšanās. Lieliski skaņu celiņi tev liek nepacietībā gaidīt, kad beidzot tu redzēsi pašu filmu. Šoreiz, saprotams, būs runa par otro.
Maz cerību, ka Maika Milza debija kinopasaulē izkaros savu ceļu arī līdz Latvijas kinoteātriem (vismaz pagaidām nekas par to neliecina). Tiesa, aptuveni pirms gada līdzīgi izteicos par Jona Briona atmosfērisko un dzīvo skaņu celiņu Deivida O. Rasela vārda vistiešākajā nozīmē dīvainajai kinofilmai „I Heart Huckabees”, kas šī gada sākumā bija skatāma arī Latvijā, norādot, ka reizumis pašmāju kinopasaules dienaskārtības veidotāji uzmanību pievērš arī nedaudz „neatkarīgākam” (lai neteiktu – nesakarīgākam) kino.
Lai kā arī nebūtu, Maika Milza (Mike Mills) vārds mūzikas pasaulē ir zināms jau kādu brīdi. Un nevis tāpēc, ka vīrs ar šādu pašu vārdu un uzvārdu ir arī grupas „R.E.M.” sastāvā! Milzs ir režisējis franču skaņas meistaru „Air” dokumentālo filmu „Air: Eating, Sleeping, Waiting and Playing”, kas tikusi izdota DVD formātā. Tāpat Mobija pārzinātāji zinās, ka skaņdarba ‘Run On’ videoklipa režisors ir tieši Milzs.
Savā debijā filmas režisora godā Milzs stāsta par septiņpadsmit gadus veco Džastinu (Lū Pučī), kurš joprojām nav atradis no sava īkšķa sūkāšanas. Tas bez šaubām iedragā puiša skolas gaitas un privāto dzīvi. Epizodiskajā Džastina ārsta lomā uz ekrāna ir redzams Kianu Rīvs, kura sniegtā diagnoze, balstoties uz akūtu uzmanības trūkumu, būtībā saka „tas viss ir tavā galvā”. Šādi rotaļājoties arī ar skatītāju prātiem, ‘Thumbsucker’ liek pārdomāt, kas no tā, ko mums bērnībā māca kā neatļautu, patiesībā var kļūt par īpašu, kādu personu raksturojošu un no viņas nešķiramu īpašību.
Pirms kāda laika ārzemju portālos pavīdēja ziņa, ka atrasts jauns traģiski bojā gājušā dziesminieka Eliota Smita ieraksts. Atgādinu, ka Eliots Smits (Elliott Smith) 2003.gada 1.oktobrī izdarīja pašnāvību, šokējot savus draugus un fanus visā pasaulē, un tā arī nepabeidzot darbu pie mūziķa pēdējā albuma ‘From A Basement On The Hill’. Minētā ziņa par jauna ieraksta esamību izrādās bija tieši saistāma ar Maika Milza vārdu, jo, kā izrādās, pirms darba uzsākšanas pie sava albuma, Smits strādājis pie sava drauga Milza filmas ‘Thumbsucker’ skaņu celiņa, kam vajadzēja sastāvēt tikai no Smita izpildītām skaņdarbu kaverversijām. Pēc tam, kad filma tikusi uzņemta, Smits un Milzs zaudējuši kontaktu un darbs apstājies, lai pēc kāda laika abu sadarbība noslēgtos ar dažu filmas skaņu celiņā dzirdamo skaņdarbu ierakstu. Nepabeidzis darbu ne pie sava albuma, ne pie ‘Thumbsucker’ skaņu celiņa, Smits izdara pašnāvību, atstājot filmas izdošanu uz jautājuma zīmes. Filmas režisors Milzs skaņu celiņa pabeigšanai lūdz nevienu citu kā psihodēlisko pop-kori no Dalasas – „The Polyphonic Spree”, kas tad, kopā ar Eliotu Smitu, ir abi filmas ‘Thumbsucker’ skaniskā materiāla veidotāji.
Filmas vajadzībām „The Polyphonic Spree”, sava līdera Tima Delotera (Tim DeLaughter) virsvadībā, ierakstījuši vairāk nekā divdesmit dziesmas, kas visas, tai skaitā arī filmā neiekļauti skaņdarbi, tapuši izdoti kompaktdiska formātā, kurā blakus dalasiešu saules pārpilnajām, narkotiskajām himnām dzirdamas arī trīs Eliota Smita izpildītas melodijas. No tām divas – ‘Trouble’ un ‘Thirteen’ ir kaverversijas par attiecīgi „Cat Stevens” un „Big Star” tēmu, savukārt trešais skaņdarbs ‘Let`s Get Lost’ atrodams arī jau minētajā Smita pēdējā studijas ierakstā.
Tie, kas, pazīstot „The Polyphonic Spree” daiļradi, no ieraksta gaidīs tikai majestātiskus, grandiozus daudzbalsīgus dziedājumus, būs trāpījuši tikai daļēji – abi labākie grupas veidotie skaņdarbi filmā ir trīsdesmit minūšu ilgais, meditatīvais un instrumentālais ‘Acceptance’, kā arī akustiskās ģitāras pavadītā Delotera solobalāde ‘Wonderful For You’.
Bieži ierakstā atrodamie „score” tipa (instrumentālie un speciāli filmai komponētie) skaņdarbi lieliski sader ar retajām Smita akustiskajām kompozīcijām, no kurām uzteikt gribētos dziesminieka versiju par „Cat Stevens” ‘Trouble’. Ne mirkli gan prātu nepamet doma, ka abas kaverversijas ir, iespējams, pēdējie mūziķa radītie skaņdarbi. Varbūt arī tāpēc albums iegūst visnotaļ meditatīvu, nedaudz skumju nokrāsu. Pieļaujot ideju, ka tikko izdotā kinofilma Eiropas kinoteātrus (vai vismaz piedzimšanu DVD formātā) varētu sasniegt nākamā gada sākumā, personīgi nevaru iedomāties veiksmīgāku kādas filmas oriģinālmūziku, ar ko sagaidīt pavasara iestāšanos! Neapšaubāmi labākais šogad izdotais skaņu celiņš, kā radīts visiem puķu bērniem un neatkarīgā kino cienītājiem.
Noklausies:
‘Elliott Smith – Trouble’
[audio:Thumbsucker_ElliottSmith_Trouble.mp3]
‘The Polyphonic Spree – Acceptance’
[audio:Thumbsucker_ThePolyphonicSpree_Acceptance.mp3]
‘The Polyphonic Spree – Wonderful For You’
[audio:Thumbsucker_ThePolyphonicSpree_WonderfulForYou.mp3]
‘The Polyphonic Spree – The Crush’
[audio:Thumbsucker_ThePolyphonicSpree_TheCrush.mp3]
‘The Polyphonic Spree – Move Away And Shine (In A Dream Version)’
[audio:Thumbsucker_ThePolyphonicSpree_MoveAwayAndShine(InADreamVersion).mp3]