Doves ‘Some Cities’ (4/5)

Doves ‘Some Cities’Mančestra atkal gavilē un viens no „Eiropas jauno laiku mūzikas galvaspilsētas” lepnumiem – britpop-roka trio „Doves” turpina pierādīt savu varēšanu ilgi gaidītā un cerētā grupas trešā albuma veidolā.

Bena Hiljera („Blur” pēdējais veikums ‘Think Tank’ un „Elbow” ģeniālais ‘Cast Of Thousands’) producētā plate raidstaciju ēteros sevi jau paspējusi pieteikt ar ‘Black And White Town’, kura uzkrītošā līdzība ar Irvina Berlina klasisko Motauna megahītu ‘(Love Is Like A)Heat Wave’ (citustarp, tieši “Martha & The Vandellas” izpildījumā) gan raisa smaidu un rosina rūpīgāk iedziļināties ‘Some Cities’, tomēr pasaka ļoti maz par to, kas klausītāju sagaida turpmākajās 11 ieraksta opusu 47 minūtēs.

Aplūkojot jaunāko Mančestras trio plati ar ne tik eiforisku degsmi kā to liktu darīt abi sirdij tik tuvie ‘Some Cities’ priekšgājēji, sevi pamanīt ļauj albuma daudzšķautņainība, mirklī atšķirot ‘Some Cities’, piemēram, no grupas episkās 2000.gada debijas ‘Lost Souls’, kuras 12 kompozīcijas, vienotas savā vārdos neaprakstāmajā romantisko skumju tēlojumā (kurā „Doves”, manuprāt, ir nepārspējami), saplūda nedalāmā, gandrīz stundu ilgā eposā. Citiem vārdiem sakot, elements, kas pēc pirmajām ‘Some Cities’ taktīm patiesam grupas fanam uzreiz „kritīs ausīs”, ir albuma skaņdarbu sarežģītā savstarpējā sasaiste, zīmējot reizē vairākas ainas – pārmaiņas nesošo, steidzīgo pasaules ritējumu (‘Black And White Town’, ‘Walk In Fire’, ‘Sky Starts Falling’) pēc brīvas patikas mijot ar pagātnes atmiņām un dzīves jēgpilno bezjēdzību (‘Snowden’, ‘The Storm’ (spēlējoties ar fragmentu iz Ryuichi Sakamoto skaņu celiņa filmai ‘Snake Eyes’), ‘Ambition’). Grūti to nosaukt par albuma trūkumu, jo tieši no šīs dažādības izriet albuma spēja ar katru tā klausīšanās reizi atrast jaunus un jaunus tā mainīgos lielumus, kas, dodot laiku ‘Some Cities’ un tā klausītājam, ar laiku nešaubīgi novieto trešo trio plati blakus abām iepriekšējām. Un nevis melodiju „lipīguma”, „hīta potenciālu” vai tirgus rādītāju dēļ – ieraksta filozofiskumā slēpjas tā burvība, ļaujot „Doves” izklausīties pārliecinošākiem un relaksētākiem kā jebkad.

Iesaku: ‘Black And White Town’, ‘Almost Forgot Myself’, ‘Walk In Fire’, ‘Ambition’

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>