Viens no šībrīža svarīgākajiem vārdiem Amerikas savienoto valstu singer/songwriter subkultūrā – Vils Oldhems, viņš arī Bonijs „Prinss” Billijs, savā jaunākajā izdevumā „sadziedas” ar kādreizējo Billija Korgana dibinātā „Zwan” dalībnieku, ģitāristu Metu Svīniju.

Pirms noslīkšanas rāmajā un vietumis padepresīvajā Oldhema spēlē un stāstījumā, sevi pamanīt ļauj viena no ‘Superwolf’ vērtīgākajām īpašībām, ko vienā vārdā varētu nosaukt par episkumu – ikkatrā albuma skaņdarbā vērojama kā saturiska, protams, tā arī instrumentāli vokālā attīstība (šeit jūtams liels Meta Svīnija nopelns, kura periodiskā iejaukšanās skaņdarbu plūsmā ar spēcīgiem, izteiksmīgiem akordiem un tēmām veido jūtamu mugurkaulu visas plates garumā), neļaujot ne brīdi zaudēt uzmanību un izvairoties no nokļūšanas šī mūzikas žanra mākslinieku tik „iecienītajā” nakts albumu plauktiņā. Lai arī tikai paretam ‘Superwolf’ ir saklausāms kāds bungu piesitiens, uzsvaru liekot uz Oldhema/Svīnija akustisko/elektrisko ģitāru, basu un ērģelēm, tomēr pārdomātais folk-roka balāžu ieraksts savā plūdumā ir krietni vien mundrāks nekā to varētu gaidīt pirmajā brīdī. Ar katru blīvplates klausīšanās reizi aizvien vairāk „ieaugot” savā klausītājā, ‘Superwolf’ ir pārāk gudrs un augstvērtīgi izstrādāts „produkts”, lai varētu kalpot par fona ierakstu, taču ieilgušā senu draugu tikšanās reizē, blakus sieram un olīvām pie sarkanvīna varētu „garšot” itin labi.

Iesaku: ‘Beast for Thee’, ‘Lift Us Up’, ‘Rudy Foolish’, ‘Only Someone Running’