Lieliem soļiem tuvojoties gada noslēgumam un liekot sev izvērtēt gada nozīmīgākos notikumus kā pašmāju, tā arī ārzemju mūzikas vidē, nedrīkstētu piemirst reizēm nepamatoti nepamanītos senāku ierakstu pārizdevumus.

Ja ārpus Latvijas robežām to ir bijis ne mazums (nule saules gaismu otrreiz sākuši iekarot visi „The Cure” albumi; pirms brīža atkārtoti publiskota arī vācu progrokeru „Can” diskogrāfija, nemaz nerunājot par „bītlu” seno ierakstu n-tajiem pārizdevumiem), tad šogad vietējā mūzikas pasaulē vērā ņemamu piemēru nav daudz, tomēr tie ir gana skaļi. Pie lielākajiem, blakus „Prāta Vētras” otrā albuma ‘Veronika’ ilgi (kopš 1996.gada) gaidītajai cd versijai, nenoliedzami minams arī Kaspara Dimitera un ‘Krusta skolas’ vārds.

Oriģināli izdots jau 1995.gadā, Dimiteram ģitārspēlē asistējot arī Gintam Solam, ‘Krusta skola jeb Kliedziena attālumā no sirds’ nenoliedzami uzskatāms ne tikai par lieliskāko populārā latviešu dziesminieka albumu, apkopojot mūziķa sākumposma daiļradi (Dimiters no 1990. līdz 1995.gadam darbojās Krimuldas draudzē un vadīja dažādu atkarību rehabilitācijas komūnu ‘Krusta Skola’, kuras iespaidā „dzimis” kā pats albums, tā arī tā nosaukums), bet arī par vienu no nozīmīgākajiem pieturas punktiem pašmāju oriģinālmūzikā. Sākot jau ar „elsbergiskās” noskaņās kaldinātajiem dziesmu tekstiem („putni dzied kā pelni savos kokos/un koki elpo aiz pieraduma/mirušas upes iztek caur mani/visa baznīca smaržo pēc ruma”), kas ne vienu vien neticīgo ir novedis eksistenciālu pārdomu skavās, pievienojot pēc parafīna un krustnagliņām smaržojošas (tēlaini izsakoties) akustisko ģitāru harmonijas, ‘Krusta skola’, gluži kā vīns, ejot laikam, ir tikai ieguvusi. Vienam tā simbolizēs sen aizmirstu, maz apmeklētu lokālu, kurā reiz kūsājusi dzīvība, un tieši šī iemesla dēļ roka neceļas to izskaust no sava prāta; citam savukārt gluži konkrētas ainas iz pagātnes, kas, protams, teju vai desmit gadu laikā ir transformējušās kā atmiņu, tā arī vērtību izmaiņu dēļ, taču par vienu esmu pārliecināts – ir tomēr arī mūzikā vērtības, kas, pat cenzdamās, nespētu devalvēties. ‘Krusta skola’ ir spilgts piemērs.

Iesaku:
‘Muļķa dziesma’, ‘Dēlam’, ‘Glāze ūdens’